Vijīgā tripterīgija – dekoratīvs augs ar labu ziemcietību 0
“Mani interesē tripterīgijas ziemcietība un kopšana.” SANITA Madonas novadā
Tripterīgija ir no kokžņaudzēju dzimtas. No šīs ģints piecām sugām pie mums iespējams kultivēt tikai vienu – Rēgeļa tripterīgiju (Tripterygium regelii), jo pārējās ir subtropu un tropu Austrumāzijas sugas, kas Latvijā nepārziemo.
Rēgeļa tripterīgija pirmos gadus aug kā krūms ar stāviem, diezgan drukniem, kanēļbrūniem, raupjiem dzinumiem. Vēlāk sāk vīties pie balsta, uzkāpjot vismaz 3 m augstu.
Ikgadējie jaunie dzinumi ir gari. Lielās, iegarenās olveida lapas ar izstieptu smaili atgādina kokžņaudzēju.
Rudenī tās viegli iekrāsojas karmīnsarkanas. Skaistas ir lielās, garās ziedu skaras ar daudziem, bet samērā skrajiem krēmbaltiem ziediem.
Tripterīgija zied jūnija beigās, jūlijā.
Vasarzaļā liāna ir dekoratīva arī pēc pārziedēšanas augustā, kad aizmetas augļi. Tie ir lielāki nekā kokžņaudzējam, turklāt katram ir trīs bāli vai sārti zaļgani spārni.
Rēgeļa tripterīgiju arvien vairāk stāda Latvijas dārzos, jo tai ir laba ziemcietība, augs zied un ražo dīgstošas sēklas. Pastāvīgā vietā stāda trīsgadīgus stādus, kam jau parādījusies tieksme vīties.
Augsnes ziņā tā ir diezgan pieticīga. Pacieš daļēju apēnojumu, bet labāk zied un īpatnējos trīsspārnuļu augļus ražo tikai pilnā apgaismojumā, no vējiem pasargātā vietā.
Ar tripterīgiju apaudzē žogus un saimniecības ēkas, kā arī veido atsevišķas grupas zālienā.
Atšķirībā no kokžņaudzēja šā vīteņauga garajiem, pārkarenajiem dzinumiem jāpiepalīdz nostiprināties pie balsta. Tripterīgija dzen sakņu atvases, tāpēc to izplatība dārzā noteikti jāierobežo.
