Vīķe-Freiberga mudina piedalīties referendumā un aizstāvēt latviešu valodu 0
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga mudina cilvēkus noteikti doties uz referendumu un aizstāvēt latviešu valodu, pretējā gadījumā starptautiskajā politikā Latviju sagaidīs liels skaits populistisku uzbrukumu.
Vīķe-Freiberga šorīt Latvijas Radio pauda viedokli, ka līdz referendumam par valodas jautājumu nevajadzēja nonākt, jo viņas skatījumā Satversmē ir kodols, kas ar referenduma rīkošanu tiek aizskarts. Ekspolitiķe referendumu uzskata par ceļu atpakaļ un naudas šķērdēšanu. Viņas skatījumā, Satversmē vajadzētu paredzēt negrozāmus pantus.
Tomēr bijusī prezidente uzsvēra, – ja reiz Latvijas likumos nav izvērsti noregulēts, ka par šādiem jautājumiem nevar rīkot referendumus, ja tika atļauts vākt parakstus un tie tika savākti, tad neko vairs nevar darīt un referendumam ir jānotiek.
Vīķe-Freiberga uzskata, ka īpaša referenduma jautājuma būtību skaidrojoša kampaņa nebūtu nepieciešama, jo cilvēkiem tomēr pašiem vajadzētu saprast, ka tālāk vairs nav kur – ka latviešu valodas neaizstāvēšana būtu pielīdzināma atvadām no nacionālas valsts, tā būtu gulšanās zārkā un atvadīšanās no šīs pasaules.
Tomēr bijusī politiķe uzskata, ka cilvēkus vajag aicināt piedalīties referendumā. Viņa nevarot piekrist “daža laba” izteikumiem, ka referendums jau vien ir tāda māžošanās, uz kuru var nereaģēt. Vīķe-Freiberga brīdināja, – ja uz referendumu nebūs aizgājis pietiekami liels skaits latviešu, Latviju starptautiski sagaidīs ļoti daudz populistisku uzbrukumu.
Vīķe-Freiberga pati centīšoties ierasties vēlēšanu iecirknī un aicina arī citus aizstāvēt savu valodu. “Šis ir referendums, kurā katram jāpapūlas būt klāt,” mudināja ekspolitiķe.
Eksprezidente pauda viedokli, ka kampaņa varētu noderēt krievvalodīgo vidū, lai viņi vairāk aizdomātos, par ko tad īsti balsos, jo pašlaik referenduma aizstāvju runās ir jaušama apgalvojumu putra.
Nevar taisīt referendumu par valodu un teikt, ka tas ir par aizvainojumu, tas nav normāli, sacīja eksprezidente, piebilstot, ka psiholoģijā aizvainojumu ārstē ar terapiju, bet politikā – ar dialogu. Ja krievvalodīgajos ir aizvainojums, tad šo elektorātu pārstāvošajām partijām jānāk un jāpiedāvā konkrētus priekšlikumus, kā uzlabot dialogu.
Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka nevar būt tā, ka bezjēdzīga referenduma pamatā ir vienas partijas politiskais aizvainojums. Turklāt šai partijai vajadzētu saprast, ka demokrātijā tā nu ir iekārtots, ka visi 100 deputāti nevar būt valdībā.
