Vilki nesnauž ne mežā, ne lauku sētā 0
Dabā valdošie likumi ir nežēlīgi: kur ēdamais, tur arī ēdāji. Un tas nav teikts tikai par augu un dzīvnieku valsts pārstāvju attiecībām. Tādi paši likumi valda dzīvnieku pasaulē. Par to kārtējo reizi pārliecinājušies Skaistkalnes puses iedzīvotāji.
Vietējais mednieks Vents Priedītis stāsta, ka 14. maijā mednieki saņēmuši informāciju no kādas sievietes, kura pa meža ceļu braukusi ar divriteni. Viņa ievērojusi stirnāzi, kurš ar ragiem ieķēries apgāztā medību tornītī. Mednieki informējuši vietējo mežsargu, un visi kopā devušies noskaidrot, kas noticis.
“Medību stāvtornītis patiešām bija apgāzts, un buks ar ragiem tajā pamatīgi ieķēries un gājis bojā,” stāsta Priedīša kungs.
Izpētot tuvāk, atklājās, ka dzīvniekam ir pamatīgi sakostas pakaļciskas un tuvumā ir daudz vilku pēdu. Piepampušās ciskas liecina, ka kodumi bukam veikti, vēl dzīvam esot. Viņš zem tornīša mēģinājis no vilkiem paslēpties, ieķēries, dīdījies tā, ka tornītis apgāzies. Konstrukcija dzīvnieku parāva augšup, iespējams, tāpēc vilki aizbēga.
Mežsargs uzrakstīja aktu, un bojāgājušo dzīvnieku no tornīša atbrīvojām. Vilkus šopavasar redzam regulāri. Viņi dzenā briežus, redzēta arī vilcene ar vilcēnu. Pelēči aprīlī rīta agrumā bija ienākuši kādā sētā aptuveni četrus kilometrus no Skaistkalnes centra un mēģinājuši aizvilināt projām suni. To pamanīja saimnieks un trokšņojot vilkus aizdzina. Divus kilometrus tālāk vilki no mājas pagalma aiznesa divus takšus…
Iepriekšējo reizi divus vilkus Skaistkalnē izdevās nomedīt 1997. gadā. Pēc tam tika ievēroti tikai caurstaigātāji. Taču pašlaik vilki apmetušies uz pastāvīgu dzīvi, slēpjas purvā, kur ir tik staigns, ka cilvēks nevar ieiet, un medības bijušas neveiksmīgas. Taču vilkus bieži redz velosipēdisti, kuri dodas izbraukumos, dzirdēts, kā tie vakaros sagaudojas.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
