Viļņā sācies Bērtuļa dienas gadatirgus 0
Ar svinīgu amatnieku gājienu cauri vecpilsētai piektdien, 24.augustā, Viļņā sācies Bērtuļa dienas gadatirgus, kas uz divām dienām atdzīvinās pilsētā renesanses laika noskaņas, ļaujot iepazīties ar tālaika amatiem un paražām.
Gadatirgus, kas jau ceturto reizi vasaras nogalē pulcina galvaspilsētas Rātslaukumā amatniekus no visas Lietuvas, šogad veltīts 625.gadadienai, kopš Viļņai piešķirtas Magdeburgas tiesības.
Tirdzinieki varēs iegādāties māla podus, bronzas rotas, zvēru ādas, grozus un daudzus citus amatnieku darinājumus. Seno amatu pratēji labprāt palīdzēs visiem gribētājiem pašiem pamācīties kārst vilnu, velt siltus veltenīšus, sukāt un vērpt linus, aust un pīt raibu raibās jostas. Savu prasmi rādīs zeltkaļi, ādmiņi, mucenieki, vitrāžu meistari, senās medicīnas zinātāji, grāmatsējēji, sveču lējēji, aldari un citi amata meistari.
Pēc ilgākas klejošanas pa gadatirgu izsalkumu palīdzēs remdēt īsta maize, kas iejaukta ozola kublos no rudzu miltiem ar avota ūdeni un jūras sāli un cepta īpatnējas formas māla krāsnī.
Gadatirgū skanēs XV-XVI gadsimta Rietumeiropas un Lietuvas Dižkunigaitijas mūzika lietuviešu un baltkrievu senās mūzikas ansambļu izpildījumā, būs iespējams mācīties senās dejas, noskatīties vairākas leļļu izrādes un seno cīņu mākslas paraugdemonstrējumus, kā arī piedalīties amatu konkursos un viduslaiku spēlēs.
Viļņas amatu tirgus pirmsākumi saistās ar 1495.gadu, kad Sv.Bērtuļa dienas – 24.augusta – priekšvakarā Lietuvas dižkunigaitis Aleksandrs apstiprināja pirmās Viļņas amatnieku darbnīcas statūtus, piešķirot savas privilēģijas Viļņas zeltkaļiem. Kopš tā laika nozīmīgākie pilsētas amatnieku pasākumi tika rīkoti tieši šajā dienā.
Mūsdienās amatnieku gadatirgus pirmo reizi tika atjaunots 2009.gadā, kad Viļņa pildīja Eiropas kultūras galvaspilsētas pienākumus.
