Ko darīt, ja vīnogulāju apsēdušas bruņutis 3
“Bruņutis pamanīju, tikai apgriežot vīnogulāja zarus. Vai varat ieteikt kādu bioloģisko līdzekli, lai varu jau laikus iegādāties? Nākamgad kukaiņi noteikti būs vairumā. Ķīmiju lietot nedrīkst.” EDVĪNS BAUSKĀ
Grimoņu bruņutis (Parthenoleconium corni) barojas uz vairākām augu sugām – jāņogām, ērkšķogām, lazdām, vilkābelēm, bumbierēm, ābelēm, rozēm, plūmēm, liepām un citām. Bruņutu nimfas ziemo uz krūmu lielākajiem zariem zem mizas. Mātīte uz piemērota barības auga var izdēt līdz 5000 olu. Kaitēkļi barojas, sūcot augu sulu no lapām, zariem, stumbriem. Stipri bojātā miza plaisā.
– Ja bruņutis šogad bijušas, nākamgad tās noteikti parādīsies atkal. Šie kaitēkļi bieži bojā vīnkokus, kas iestādīti pie ēku sienas, jo tur ir siltāks un netiek klāt lietus. Vīna dārzos grimoņu bruņutis līdz šim nav manītas, – stāsta vīnogu kolekcionārs, audzētājs Ģirts Miķelsons.
Pavasarī, kad bruņutis sāk šķilties (maija sākumā), vajag pavērot, vai vīnkokā nešiverē skudras. Ja ir, uz plaukstošajiem dzinumiem un zem atlupušās mizas jāmeklē sarkanbrūni, sīki, ovāli vairodziņi. Kaitēkļi jāsaspiež. Cīņā ar bruņutīm vīnkopji ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus neizmanto.
Veģetācijas periodā zarus regulāri nobrucina ar rokām vai noberž ar suku vai rupju audumu. Ja kaitēkļus nelikvidē, tie izklīst pa visu krūmu. No bruņutīm sevišķi cieš vāji vīnkoki. Lai ierobežotu kaitēkļu izplatību, nevajadzētu vīnogulāju tuvumā stādīt bruņutīm tīkamus augus.
