– Tādā gadījumā – vai ir kādi “neredzamie” kandidāti, kuri nav piedalījušies premjeru debatēs? Viņi ir pieņemami apspriešanai, ja sēd, piemēram, Briseles kabinetos? 10
– Nu tā ir reāla starpība, kādu atalgojumu var nopelnīt Briselē vai privātā biznesā un kādu algu saņem Latvijas valdības vadītājs. Tā automātiski izslēdz cilvēkus, kurus nevar dabūt uz šo amatu, jo viņi citur pelna ievērojami vairāk.
– Ja tie būtu cilvēki, kas Latviju dibināja 1918. gadā, viņi neskaitītu, cik naudas saņems, par Latviju strādājot. Cik tad Kārlim Ulmanim togad maksāja…
– Citi laiki bija. Es tomēr teiktu, ka daudzi mūsu cilvēki Briselē Latvijas labā daudz ko arī iespējuši padarīt. Un tādā līmenī, ka ir pelnījuši labu algu.
– Nu jā, bet kur paliek ziedošanās šai valstij?
– Ziedošanās ir arī veidot labu ģimeni, audzināt bērnus par kārtīgiem cilvēkiem. Jūs aizsākat sarežģītu jautājumu – kā lai mēs dabūjam atpakaļ mūsu cilvēkus, kam ir Briseles skola un pieredze, iegūtas augstas kvalifikācijas? Sevišķi to attiecinu uz ministru amatiem, kam grūti atrast augsti izglītotus, ar dzīves un darba pieredzi apveltītus ļaudis. Es zinu valsts mēroga uzņēmumu vadītājus, kurus neviena partija neatteiktos iekļaut savās rindās un celt augstos amatos, taču ir problēma, ka šādi vīri neiet politikā. Es ceru, ka tiktāl nenonāks, ka meklēs ministrus, izsludinot konkursus, un partijas tomēr atradīs savās rindās piemērotus amatvīrus.
– Vai tiešām Latvijai pāri par 20 gadiem pēc neatkarības atgūšanas 13 ministri jāmeklē gandrīz vai kā ar sveci gaišā dienas laikā!
– Diemžēl bizness ir aizgājis nesalīdzināmi tālāk kā valsts pārvalde, un tā distance arvien palielinās. Bizness atlasījis spējīgākos, un tāda situācija ir ne tikai pie mums.
