Vīri pāri barjerām 1
“Latvijas barjerskrējēji. No Alslēbena līdz Olijaram”. Tāds nosaukums ir šajās dienās atvērtajai grāmatai, kuras autors Andris Staģis ir gadu desmitos rūdīts vieglatlētikas statistiķis un vēstures pētnieks.
Viņš gan teic, ka uz grāmatas vāka vajadzējis būt vēl divu līdzautoru vārdiem – Mārtiņš Stabiņš un Guntis Peders. Abi ne tikai rosināja Andri šim pētījumam, bet arī sarūpēja tā izdošanai nepieciešamo finansējumu, jo savulaik bijuši lieliski barjersprinteri. Mārtiņš astoņas reizes kļuva par Latvijas čempionu gan zem klajas debess, gan zem jumta un piecreiz uzlaboja nacionālo rekordu (14,0), Atlantas olimpisko spēļu dalībniekam Guntim ir ducis valsts čempiona medaļu, sudrabs no Eiropas čempionāta telpās un Latvijā trešais labākais rezultāts 110 m barjerskrējienā (13,47) aiz pašreizējā rekordista Staņislava Olijara (13,08) un Igora Kazanova (13,26). Taču no līdzautoru goda viņi atteicās varbūt tādēļ, ka grāmatā paši gana aprakstīti un bildēs parādīti. Tāpat – daudzi citi izcili Latvijas un ārzemju barjersprinteri, sākot ar rīdzinieku Alfrēdu Alslēbenu, kurš vairāk nekā pirms simts gadiem olimpiskajās spēlēs Stokholmā 110 metrus pāri barjerām noskrēja 19,5 sekundēs.
