Vīruss nav iemesls, lai neietu atzīmēt leģionāru piemiņas dienu 1
“Vai mums pie Dieva iet, vai mums pie joda skriet, dvēsele tautā lai atgriezta tiek?” Ar Miķeļa Gruzīša komponēto dziesmu ziedus pie Brīvības pieminekļa 16. martā nolika kāds patriotiski noskaņots leģionāru piemiņas dienas dalībnieks. Vakar Rīgā pie Brīvība pieminekļa dienas laikā individuāli vai arī nelielās grupiņās ziedus nolika apmēram 50 cilvēku.
Pie pieminekļa sastaptie cilvēki pauda neapmierinātību par atcelto dievkalpojumu leģionāru piemiņai un gājienu rīta agrumā, kurā neesot varējuši piedalīties, jo neesot par to zinājuši. Elita Roze piebilda, ka tas gan viņai neliedzot individuāli nolikt ziedus, tādā veidā pieminot kaujās kritušos leģionārus. “Mani gan tas neskar,” tā, Latvijas Nacionālās frontes izdoto laikrakstu dalot, atzina Valdemārs, paužot uzskatu, ka vīruss nedrīkst kavēt karavīru piemiņu.
Dalībnieku skaitam sekoja līdzi ne tikai policisti, bet arī piemiņas dienas dalībnieki, kas ar humoru centās kontrolēt to, lai netiktu pārsniegta valdības noteiktā piecdesmit cilvēku robeža. Lai gan uz pasākumu, kā ierasts, bija ieradušies arī prokremliskie darboņi, tomēr savstarpēji konflikti un vārdiskas sadursmes tika novērstas ļoti ātri, pateicoties daudzo kārtības uzturētāju klātbūtnei.
