Visuresošie strīpaiņi. Foreļu vietā Zviedrijā ķeras asari 0
Tvarstot zviedru zemes ūdeņu iemītnieces foreles un pālijas, bieži vien, pašiem negribot, tikām arī pie skaistiem asaru lomiem.
Kalnu upēs gan sastapšanās ar jūrniekiem bija ļoti reta parādība, bet ezeros, uz kuriem devāmies strauta foreļu meklējumos, ducīgs asarpapus nebija retums. Strīpaiņi kāri metās virsū forelēm paredzētajiem rotiņiem un nelielajiem voblerīšiem.
Diena, kad Zviedrijas ezerā bijām nolēmuši tikt pie forelēm, bija nedaudz lietaina, vējaina un ne pārāk silta. Nekādas dižās foreļu aktivitātes nebija vērojamas, nolēmām nedaudz paeksperimentēt. Ņēmām ēdamgumijas, aprīkojām ar džigošanai paredzētiem āķiem, pie kuriem piekabinājām četrgramīgus sviniņus. Vietā, kur dziļums sasniedza gandrīz trīs metrus, noenkurojām laivu un sākām džigot. Gandrīz katrs trešais metiens atnesa druknu strīpaino svarā virs puskilograma.
Šī izvērtās par makšķerēšanu pēc principa “Ķer un atlaid”, jo vienu vakaru jau bijām pamatīgi nocīnījušies, sagatavodami cepšanai prāvos zviedru zemes asarpuikas. Jāsaka gan, ka asari ēsmai metās virsū ļoti pārliecinoši un agresīvi, pretojās vareni, un to ķeršana mums sagādāja patiesu baudījumu. Bet, ja runājam par gastronomisko baudījumu, mums šķita, ka Zviedrijā ķerto un cepto asaru garša bija līdzvērtīga kaimiņzemes Igaunijas milzu ezerā Peipusā ķertajiem.
