Foto – Gita Gāgane

Vīteņaugi un pergolas 1

Vai jūsu dārzā ir kāds vīteņaugs? Iespējams, tur aug kāds vīnkoks vai mežvītenis. Varbūt pieclapu mežvīns, kas ar savu audzelīgumu nogurdinājis saimniekus? Vai vīteņroze, kurai bargākās ziemās nosalst tie skaistākie zari? Izvēloties jāzina, kādas ir šo augu īpašības. Jo akurāt kā dzīvē – dažs prot uzrāpties pa pliku sienu, bet citam vajadzīgs savs sausais koks…

Reklāma
Reklāma

 

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Ja vīteņaugus izmanto atbilstoši to īpašībām, tie var kļūt par labu apzaļumošanas materiālu gan jaunajos ciematos, gan šauros pilsētas dārzos un pagalmos – visur, kur nepieciešams norobežoties no kaimiņu un garāmgājēju skatieniem.

Vīteņaugu klāsts nepavisam nav tik trūcīgs, kā pirmajā brīdī šķiet. Ir daudzgadīgie (Latvijas stādaudzētavās pārstāvētais sortiments apkopots tabulā). Un ir viengadīgie, pie kuriem pieskaitāmi puķu zirņi un citas vijīgas vasaras puķes, ugunspupas, kāršpupiņas, arī ķirbjaugi, kam varen labi tīk pakāpties, ja vien tiem nedaudz piepalīdz… Tā iespējams papildināt vīteņaugu sarakstu. Reizēm tieši šīs grupas augi palīdz noslēpt kādu defektu dārzā. Turklāt daudzi no tiem pacieš noēnojumu un labi iedzīvojas arī saules neapspīdētos dārza stūros.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daudzgadīgo vīteņaugu pulkā ne viens vien izceļas ar vairākām vērtīgām īpašībām. Piemēram, aromātiskā citronliāna ir ārstniecisks augs, izmantojamas gan ogas, gan lapas, gan dzinumi. Aktinīdijai ir ēdami augļi (garšas ziņā līdzīgi kivi, taču daudz mazāki – apmēram ērkšķogu lielumā), turklāt vīrišķie augi lepojas ar krāsainām lapām. Apaļlapu kokžņaudzēja zariņi rudenī klāti ar grezniem auglīšiem, tos iecienījuši floristi.

 

Kā liānas tiek uz augšu? 


1. Vijīgās liānas, piemēram, aktinīdijas, kokžņaudzēji, vīteņsausserži, apvij balstu ar dzinumiem.

2. Vīnkoki un mežvīns piestiprinās pie balsta ar lapu vai pielapu pārveidnēm.

3. Vīteņhortenzija un efejas liek lietā dzinumu audu sakņveida izaugumus. Izmantojot tos kā piesūcekņus, tās stingri nostiprinās pat pie samērā gludas un cietas akmens sienas.

4. Ērkšķu liānas, piemēram, viciņu kokžņaudzējs un vīteņrozes, pie balsta pieāķējas ar dzeloņiem vai ērkšķiem.

5. Atragēnes un mežvīteņi balstu apvij ar lapu kātiem un īsvasām.

 

Pazīstot vīteņaugu dabu, top skaidrs, kas vajadzīgs liānai, lai tā varētu augt un vīties.

 

 

 

Pergolas

Ceļojot pa pasauli, vēsturiskos parkos redzētas visdažādākās pergolas, veidotas bez īpašas praktiskas nozīmes, bet ar kādu noteiktu dekoratīvu un kompozicionālu uzdevumu. Kāpēc gan īsti praktiskam latvietim neizmantot šos paņēmienus savā dārzā?

Tikai paškāpelētājām liānām nav nepieciešama kāda speciāla konstrukcija – vīteņ­augu režģis, pergola vai vienkārši klūdziņas. Nereti vīteņaugu balstīšanai izmanto žogu un otrādi – vīteņaugus stāda, lai to piesegtu.

Reklāma
Reklāma

Tradicionālā izpratnē par pergolu uzskata vīteņaugiem apvītu konstrukciju, ko savieno režģis. Tai var būt jumts vai citas papildu konstrukcijas.

Būvējot pergolu, nepieciešami pamati un pietiekami drošas konstrukcijas.

 

 

 

 

Ar pergolu palīdzību var izveidot atsevišķu atpūtas vietu pat kopā ar vasaras virtuvi, kur pievadīts ūdens un kanalizācija. Ne vienmēr pergolai jābūt no koka, arī materiālu izvēlē nepieciešama lielāka iztēle. Zīmējumā redzamā pergola veidota ap grilu, izmantojot metāla konstrukciju, bet par aizvēju gādā klūdziņu vai jumta skaidu pinums.

 

 

 

 

 

 

 

 

Situācija. Ar bruģi ieklātais atpūtas laukums atrodas tuvu pie žoga, aiz kura ir ciemata iela. Atpūtas vieta jānorobežo no ielas, bet apjomīgiem krūmu stādījumiem nav vietas.

 

 

 

 

 

 

 

 

Risinājums. Lai panāktu tūlītēju efektu, plānotas vīteņaugu pergolas. Tās nav izvietotas taisnā līnijā, bet leņķos, tā veidojot vizuālo barjeru skatam no ielas, gan arī no pretējās mājas. Dekoratīvie krūmi vai tūjas būtu jāgaida izaugam vairākus gadus, turpretī pergolas tūlīt pēc uzbūvēšanas dod nepieciešamo efektu, kas pastiprināsies, kad vīteņaugi būs paaugušies. Papildus var iekarināt traukus ar vasaras puķēm, bet ziemā – Ziemassvētku rotājumu kompozīcijas.

 

 

 

 

 

 

Nevajag apslāpēt iztēli un ierobežot sevi ar stereotipiem, jo katra vieta ir unikāla. Un ir atrodams savs risinājums. Ar asprātīgu pieeju bieži vien materiālais ieguldījums pret iegūto rezultātu ir niecīgs. Būsim radoši!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daudzgadīgās liānas

Auga nosaukums

Ziedi

(ziedēšanas laiks)

Augļi

Lapas Gaismas prasības Ziem
cietība Piezīmes

Asā aktinīdija

(Actinidia arguta)

neievērojami gaiši zaļas ogas

tumši zaļas, spīdīgas,

apakšpusē gaišākas

PE RV(A)

Apvij balstu.

Vienmājas vai divmāju augi,

labāk stādīt austrumu vai rietumu pusē

Mandžūrijas aktinīdija 

(Actinidia kolomikta)
smaržīgi,


(VI – VII)

zaļganas, ēdamas,


saldskābas, ogas

zaļas PE RVA

Apvij balstu.

Divmāju augi, vīrišķajiem eksemplāriem lapas ar baltiem un rozā plankumiem

Kurpīšlapu čemurvīns (Ampelopsis aconitifolia) neievērojami ogas zilganas līdz dzelteni
 oranžbrūnām zaļas, dziļi staraini šķeltas, skrajš lapojums E, PE RV(A) Piestiprinās ar vītēm, nav piesūcekņu.
Bargās ziemās apsalst, bet ataug.
Liellapu aristolohija jeb pīpju koks

(Aristolochia macrophylla)
zaļganbrūni, 


3 cm gari,


(VI)

līdz 10 cm garas pogaļas
 (septembrī, oktobrī) zaļas, sirdsveidīgas; 10 – 20 cm E RV(A) Dekoratīva – lielas lapas un pīpjveida ziedi ar īpatnēju smaržu
Mandžūrijas aristolohija (Aristolochia manshuriensis) lieli, dzelteni ar brūnu apmali
zaļas, lapu apakšpuse un jaunie dzinumi mataini E RVA Apvij balstu, lapas mazākas nekā iepriekš minētajai sugai
Alpu atragēne
(Atragene alpina)
zili 


(V – VI)

viensēklis ahēnijs galviņā zaļas S
RVA
Piestiprinās ar lapu kātiņiem. Izveidotas dažādas šķirnes
Sibīrijas atragēne
(Atragene sibirica)
balti 
(V – VI) viensēklis ahēnijs galviņā gaiši zaļas S
RVA
Piestiprinās ar lapu kātiņiem. Izveidotas dažādas šķirnes
Kātainā vīteņhortenzija jeb kaliptrante

(Calyptranthe petiolaris)
dzeltenīgi balti, smaržīgi neievērojami   zaļas E,PE RVA Paškāpēja
Trompetliāna jeb kampsis
(Campsis radicans)
oranži, zvanveida, līdz 7 cm 
(VII – IX)
zaļas, plūksnoti saliktas

S

R
Ātraudzīgs, ar vāju ziemcietību
Viciņu kokžņaudzējs
(Celastrus flagellaris)
neievērojami neievērojami gaiši zaļas, ar ērkšķiem E
RVA
Apvij balstu, neizvēlīgs augsnes ziņā
Apaļlapu kokžņaudzējs
(Celastrus orbiculatus)
neievērojami dekoratīvas, oranždzeltenas pogaļas zaļas E
RV(A) Sakņu atvases, dekoratīvs lapojums un augļi
Mežvīteņi
(Clematis)
balti, rozā, sarkani,

violeti, zili

(VII – IX)
galviņās sakārtoti sēkleņi zaļas S

Piestiprinās ar lapu kātiņiem. Izveidotas dažādas krāšņi ziedošas šķirnes
Vesellapu mežvītenis
(Clematis integrifolia)
koši zili dekoratīvi, ar matiņiem zaļas S

Piestiprinās ar lapu kātiņiem
Tangūtijas mežvītenis
(Clematis tangutica)
dzelteni

(VI – X)
dekoratīvi, ar matiņiem gaiši zaļas S
RVA
Vijīga kokveida liāna, piestiprinās ar lapu kātiņiem
Baltais mežvītenis
(Clematis vitalba)
balti, sīki
(VII – X)
dekoratīvi, ar matiņiem zaļas S
RVA
Apjomīga auguma, piestiprinās ar lapu kātiņiem
Kolhidas efeja
(Hedera colchica)
neievērojami neievērojami mūžzaļas, ādainas, tumši zaļas E
RV(A)
Noēnotās vietās zemsedzes augs,
 stiprinās ar tvērējsaknēm
Baltijas efeja
(Hedera helix var. baltica)
neievērojami neievērojami mūžzaļas E
RV(A)
Latvijā savvaļā, aizsargājams augs, stiprinās ar tvērējsaknēm
Eiropas efeja
(Hedera helix var. helix)
neievērojami melnas ogas mūžzaļas, tumši zaļas E
RV(A)
Stiprinās ar tvērējsaknēm. Ir dažādas šķirnes
Parastais apinis
(Humulus lupulus)
vīrišķie – skarās, sievišķie – galviņās čiekuram līdzīga augļkopa zaļš lakstaugs S, PE
RVA
Apvij balstu, divmāju lakstaugs, virszemes daļa atmirst
Brauna vīteņsauserdis
(Lonicera x brownii)
‘Dropmore Scarlet’
oranžsarkani,
(VII – X)
ogas zaļas S, PE
RV(A)
Apvij balstu
Parastais vīteņsauserdis
jeb saldā mīla
(Lonicera caprifolium)
krēmkrāsas, smaržīgi, 
(VI) koraļļsarkanas ogas zilganzaļas S, PE
RVA
Apvij balstu, smaržo
Hektora vīteņsausserdis
(Lonicera x heckrottii)
krēmkrāsas, ārpuse sarkana sarkanas ogas zaļas
S, PE
RVA
Apvij balstu. Ir arī šķirnes
Vācijas vīteņsauserdis
(Lonicera periclymenum)
VI, dzeltenīgi balti, ārpusē sarkanīgi spilgti sarkanas ogas tumši zaļas S, PE
RVA
Apvij balstu, pieejamas šķirnes
Tēlmaņa vīteņsausserdis
(Lonicera x tellmanniana)
VI, dzelteni koši oranžas ogas zaļi
S, PE
RV(A)
Apvij balstu, nesmaržo, nevar stādīt dienvidu pusē
Pieclapu mežvīns
(Parthenocissus quinquefolia)
neievērojami melnas ogas zaļas, rudenī krāsojas spilgti sarkanas E, PE
RVA
Šķirnei ‘Star Showers’ lapas ar baltiem plankumiem
Paškāpējs mežvīns
(Parthenocissus quinquefolia var.engelmannii)
neievērojami melnas ogas zaļas, rudenī krāsojas spilgti sarkanas E, PE
RVA
Stiprinās ar piesūcekņu palīdzību
Mūru mežvīns
(Parthenocissus quinquefolia var. murorum)
neievērojami melnas ogas zaļas, rudenī krāsojas spilgti sarkanas E, PE
R
Paškāpējs, lapas sīkākas nekā pamatsugai
Pieclapu mežvīns, paškāpējs
(Parthenocissus quinquefolia var. quinquefolia)
neievērojami melnas ogas zaļas, rudenī krāsojas spilgti sārta E, PE
RVA
Paškāpējs, ir gan piesūcekņi, gan vītes. Ziemcietīgs
Trīsdaivu mežvīns
(Partenocissus tricuspidata)
neievērojami melnas ogas zaļas, spīdīgas, rudenī no zelta dzeltenām līdz oranžsarkanām E, PE
RV
Stiprinās ar piesūcekņu palīdzību. Zāģzobainas lapu malas
Grieķijas periploka
(Periploca gracea)
violeti brūni,
(V – VI)
dekoratīvi zaļganbrūni someņi, 12 cm tumši zaļas
S
RV(A)
Puskrūmu, krūmu liāna, noder floristikā
Ķīnas citronliāna
(Schisandra chinensis)
neievērojami oranžsarkanas ogas tumši zaļas, apakšpuse gaiša E, PE
RVA Apvij balstu, augļi ēdami, ļoti skābi, ārstnieciski tonizējoši
Vīnogas
(Vitis)
neievērojami ogu krāsa un garša atbilstoši šķirnei zaļas
S
RV
Piestiprinās ar vītēm. Pavasarī nedrīkst apgriezt, nosulos
Amūras vīnkoks
(Vitis amurensis)
neievērojami melnas ēdamas ogas zaļas, rudenī dzeltenos un purpura toņos S, PE
RVA
Piestiprinās ar vītēm

Apzīmējumi tabulā

S – nepieciešama saulaina audzēšanas vieta


PE – piemērota pusēna


E – pacieš noēnojumu 


RVA – laba ziemcietība rietumu, vidus un austrumu zonā


RV(A) – laba ziemcietība rietumu un vidus zonā, austrumu zonā var izsalt


R – tikai rietumu zonā