Foto – AFP/LETA

Zaudējam cīņā ar pudeli 4

Saeima nesen galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas paredz aizliegumu no 2020. gada tirgot alu liela tilpuma plastmasas (PET) pudelēs. Šobrīd liela daļa no PET pudelēm rēgojas, izmestas mežā vai ceļmalās. Mūsu kaimiņvalstis ar nekārtībām cīnās, ieviešot PET pudeļu depozīta sistēmu. Kādēļ to nav paveikusi Latvija?

EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Kāpēc mutē rūgta garša? Gastroenterologs brīdina par nopietnu slimību
18 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Informācija ir pretrunīga: vai pēc vakcinēšanās var saslimt un “aplipināt” citus? Skaidro Kalviņš 95
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Turbulence koalīcijā: Vai pirmdien kritīs Kariņa valdība? 114
1 diena
Lasīt citas ziņas

Ideja par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā pirmoreiz izskanēja jau pirms 14 gadiem (depozīta sistēma nozīmē, ka cilvēki var nodot izlietotās PET pudeles un par katru nodoto pudeli saņemt atlīdzību). Ministru kabinets tolaik pieņēma noteikumus, kas paredzēja nākotnē ieviest šo sistēmu, taču līdz reāliem darbiem tā arī nav izdevies tikt. 2013. gadā valdība apstiprināja ierosinājumu, ka sistēmai jāsāk darboties no 2015. gada, tomēr šī koncepcija tika noraidīta. Tikmēr mūs ir apsteiguši ne tikai “lēnie” igauņi, kuriem šī sistēma darbojas jau kopš 2005. gada, bet arī lietuvieši, kas depozīta sistēmu ieviesa no šā gada februāra.

 

Veiklo latviešu bizness

Lietuvas veikalos un stāvlaukumos tika uzstādīti automāti, kuros ir iespējams nodot PET pudeli apmaiņā pret 10 centiem. Piemērs tika ņemts no Eiropas Savienības valstīm, kur šī sistēma jau veiksmīgi darbojas. Dalīto konteineru sistēma, kāda šobrīd darbojas Latvijā, ne vienmēr ir efektīva, bet ES valstīs ar depozīta sistēmas palīdzību atpakaļ tiek savākti vismaz 90% no pārdotā iepakojuma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Igaunijā depozīta sistēma darbojas jau 12 gadus, bet šogad igauņi tieši latviešu dēļ bija spiesti mainīt noteikumus. Latvieši lielos daudzumos uz Igauniju veda Latvijā nopirktās PET pudeles, kuras apmaiņā pret naudu nodeva automātos. Arī paši igauņi devās uz Latviju pēc lētāka alkohola, jo Igaunijā tas akcīzes nodokļa dēļ ir krietni dārgāks. Līdz ar to Igaunijas depozīta sistēmā nonāca ārkārtīgi daudz pudeļu, par kurām iepriekš nav samaksāts depozīts. 2016. gada pirmajā pusē sistēmā nodoti 20 miljoni pudeļu no Latvijas, par kurām izmaksāti divi miljoni eiro. Tomēr visiem “bezmaksas” priekiem reiz pienāk gals – latvieši un paši igauņi turpmāk vairs nevarēs nodot pudeles, kuras iegādātas ārpus Igaunijas robežām. Saņemt naudu varēs tikai par īpaši marķētām PET pudelēm.

 

Atpaliekam no Eiropas

Eiropā sekmīgākais depozīta sistēmas piemērs ir Vācija, kur atpakaļ tiek saņemti 98% iegādāto PET pudeļu. Vācijā šī sistēma ieviesta 2002. gadā, tomēr neiztika bez pretošanās no citādi domājošām pusēm – Vācijas pudeļu industrijas lobiji un ražotāji uzsāka tiesas prāvas, kurās tomēr uzvarēja Vācijas valdība. Vācieši apmaiņā par PET pudeli var saņemt 25 centus. Otrs veiksmīgākais piemērs ir Somija, kur ar 2008. gadā ieviestās depozīta sistēmas palīdzību atpakaļ tiek saņemti 92% pudeļu. Neraugoties uz pozitīvo Eiropas pieredzi, Latvijā šādu sistēmu netaisās ieviest. Kādēļ?

“Latvijas valsts meži” ziņo, ka 2016. gadā, tīrot mežus, savākti 130 kubikmetri atkritumu, no kuriem 80% bija tieši PET pudeles. Lielās talkas kustības vadītāja Vita Jaunzeme spriež, ka ar nodošanas punktiem tiktu vairāk stimulēta iedzīvotāju ekonomiskā ieinteresētība. “Latvijā šobrīd darbojas šķirošanas konteineru sistēma. Tā strādā, ja cilvēkus izglīto, paskaidro, kas ir jādara. Labs piemērs ir Valmiera, kur darbojas atkritumu apsaimniekošanas firma “ZAAO”. Iedzīvotāji patiešām godprātīgi šķiro atkritumus, un tur depozīta sistēma nebūtu nepieciešama. Diemžēl reti kurš mūsu valsts iedzīvotājs ir tik apzinīgs, lai mestu atkritumus šķirošanas konteineros, lielu lomu spēlē ekonomiskā puse.”

Arī iepriekš minētās SIA “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Legzdiņa uzskata, ka galvenais uzdevums ir izglītot cilvēkus: “Depozīta sistēmas ieviešana nozīmētu, ka atsevišķas preces kļūtu dārgākas. Sistēmas ieviešanai un uzturēšanai būs nepieciešamas investīcijas. Ekonomiski pamatotāk būtu nostiprināt un attīstīt esošo dalītās vākšanas sistēmu, nevis izveidot vēl vienu paralēlu sistēmu atsevišķam iepakojuma veidam. Neatkarīgi no pārstrādei derīgo materiālu vākšanas metodes svarīga ir iedzīvotāju izglītošana. Cilvēkiem ir pieejami informatīvie materiāli par pareizu atkritumu savākšanu, regulāri tiek organizētas dažādas akcijas. Rezultāts ir redzams – pagājušajā gadā AS “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar SKDS veica pētījumu, un visaktīvāk atkritumus šķiro tieši Vidzemē – 55%, vidējais rādītājs Latvijā bija 45%.”

 

Dārga uzturēšana

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola nenoliedz, ka depozīta sistēma Latvijā varētu darboties tieši tāpat kā citās Eiropas valstīs, taču tas izmaksātu visai dārgi. Pēc 2013. gadā veiktajiem aprēķiniem, kopējās izmaksas depozīta sistēmas ieviešanai būtu vismaz 20 līdz 26 miljoni eiro. Lietuvā sistēmas ieviešana izmaksāja ap 30 miljoniem eiro. Sistēmas uzturēšana prasītu vēl 12,8 miljonus eiro katru gadu. Jāņem vērā, ka visas šīs izmaksas tiek iekļautas preces cenā, kas tās padarītu dārgākas. Rezultātā par sistēmas uzturēšanu samaksā pircējs.

Depozīta sistēma dzērienu iepakojumam aptvertu tikai nelielu daļu no kopējā sadzīves atkritumu apjoma – līdz 6%. Igaunijā depozīta sistēma tika ieviesta laikā, kad atkritumu apsaimniekošanas sistēma nebija īsti attīstīta. Šobrīd tur arī tiek attīstīta dalītā atkritumu vākšanas sistēma, kas pagaidām nav izvērsta. “Latvijas gadījumā depozīta sistēmas ieviešana nesniegtu būtisku ieguldījumu vides piesārņojuma mazināšanā, jo mežos, ceļmalās un citur nevietā izmesto atkritumu vairumu veido dažādi maisiņi, vienreiz lietojamie trauki utt.” secina Ozola. “Dalītā atkritumu savākšana tomēr ir efektīvākā atkritumu apsaimniekošanas metode, kas ļauj samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu un palielināt pārstrādājamo atkritumu apjomu. Jāuzsver, ka sistēma Latvijā vēl tiek attīstīta, un tam paredzēti arī ES fondu līdzekļi.”

 

Bomži būtu sajūsmā

Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) pirms 10 gadiem bija depozīta sistēmas piekritējs, taču tagad domas ir mainījušās: “Aptaujājot teju visas ieinteresētās puses – pašvaldības, atkritumu apsaimniekotājus, pārtikas ražotājus, tirgotājus, VARAM speciālistus –, dzirdu tikai bažas. Dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas sistēmā no ES fondiem ieguldīti 86 miljoni eiro un arī šajā finansējuma periodā visi jomai pieejamie līdzekļi jau neatgriezeniski iezīmēti tieši šai sistēmai. Privātie uzņēmumi, rēķinoties ar nemainīgiem darbības nosacījumiem, noslēguši vairāku gadu līgumus ar pašvaldībām un ieguldījuši ievērojamus līdzekļus infrastruktūrā. Neticu, ka abas PET savākšanas metodes var sekmīgi darboties paralēli. Ne reizi vien no rīta gadījies vērot pamatīgi “izrevidētus” atkritumu konteinerus, kuros ļautiņi meklējuši taras punktā nododamas stikla pudeles. Vai varat iedomāties, kādi izskatīsies PET paredzētie dalītās vākšanas konteineri pēc depozītsistēmas ieviešanas? Un, ja pieņemam, ka ES finansējums sistēmas ieviešanai nav pieejams, jājautā – kur ņemt naudu? Viena automāta cena ir orientējoši no 30 000 līdz 50 000 eiro. Tik dārgu audumu labāk tomēr septiņreiz nomērīt pirms griešanas, nekā pēc tam ilgi skraidīt pa nātrēm plikam…”

Secinājums ir viens – depozīta sistēma Latvijā varētu strādāt. Mīnuss ir lielie izdevumi, ņemot vērā to, ka esošajā sistēmā gadiem ilgi ieguldītas prāvas naudas summas. Lai arī kāda būtu sistēma, jāturpina izglītot sabiedrību – atkritumi ir jāšķiro, un par vidi, kurā dzīvojam, ir jārūpējas. Taču, atskatoties uz to, kā latvieši devās pāri Igaunijas robežai, lai par nelielām summām nodotu PET pudeles, tajā pašā laikā dzimtenē atkritumus nešķirojot, izskatās, ka šobrīd lielāku lomu spēlē nauda, nevis interese par vides tīrību.

 

Uzziņa

• Latvijā darbojas dalīto atkritumu šķirošanas metode. Kopumā izveidoti vairāk nekā 3500 šķirošanas punkti un 65 šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumi, kā arī divas sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas Grobiņā un Getliņos.

• Šobrīd atkritumus šķiro 45% Latvijas iedzīvotāju, 2014. gadā šķiroja vien 36%.

• Lietuvas pieredze rāda, ka depozīta sistēmas uzturēšana ir piecas reizes dārgāka nekā dalītās atkritumu vākšanas sistēma.

• Latvijā ik gadu izlieto 200 000 tonnas iepakojuma, no kura depozīta sistēma spēs uzņemt vien 8,5%.

• Depozīta sistēmā papildu naudu nopelnīt nevarēs, jo, lai saņemtu atpakaļ 10 centus par pudeli, vispirms pašiem nāksies pie dzēriena cenas piemaksāt 14 centus. Četri centi, kas netiks atdoti, būs nepieciešami, lai segtu dzērienu iepakojuma atpakaļ pieņemšanas izmaksas – automātu iegādi, telpu aprīkošanu, iepakojuma transportēšanu, šķirošanas centra izbūvi, datu uzskaites sistēmu ieviešanu u. c. izmaksas.

Informāciju sagatavojis AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Kāpēc mutē rūgta garša? Gastroenterologs brīdina par nopietnu slimību
18 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Informācija ir pretrunīga: vai pēc vakcinēšanās var saslimt un “aplipināt” citus? Skaidro Kalviņš 95
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Turbulence koalīcijā: Vai pirmdien kritīs Kariņa valdība? 114
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Māris Simanovičs: “Iebraucot Latvijā, sajūta, ka visi autobraucēji ir noziedznieki!” 47
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valdība paziņo, kad tiks sniegta informācija par gatavību ieviest stingrākus ierobežojumus 128
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Rīdzinieki steidz doties ārpus mājas un apmeklēt ēstuvju āra terasēs, kas atsākušas darbu pēc ilgāka laika 16
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Miroslavs Mitrofanovs: “Tā ir pazemojoša attieksme no valsts pret pilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir krievu!” 62
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Māris Simanovičs: “Iebraucot Latvijā, sajūta, ka visi autobraucēji ir noziedznieki!” 47
11 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Informācija ir pretrunīga: vai pēc vakcinēšanās var saslimt un “aplipināt” citus? Skaidro Kalviņš 95
18 stundas
AS
Aldis Sāvičs
Medības
Pirmajā maijā beidzās līdaku saudzēšanas laiks. Kā tās noķert un izprovocēt uz ņēmienu? 2
22:01
AK
Aija Kaukule
Ziņas
No Kafijas kantātes līdz Dabas koncertzālei: taps jauna latviešu oriģinālmūzika
21:09
LA
LA.LV
Ziņas
Miroslavs Mitrofanovs: “Tā ir pazemojoša attieksme no valsts pret pilsoņiem, kuru dzimtā valoda ir krievu!” 62
20:53
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Valsts amatpersonas, godinot Otrā pasaules kara upurus, noliek ziedu vainagus Brāļu kapos 26
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vīrietis, kas draudēja ar ieroci un apzaga Olaines aptieku, iespējams, ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieks 10
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. TV personība Baiba Sipeniece-Gavare ielēkusi Daugavā 37
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Keita Midltone no britiem noslēpusi savu grāmatu 9
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO, VIDEO. “Aiznesām 9.maija “atbrīvotājiem” instalāciju kā atgādinājumu”: aktīvisti pie Uzvaras pieminekļa aiznes zārku ar Latvijas karogu 104
12 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Deputāte Ikstena: Covid-19 pandēmijas laikā onkoloģisko slimību diagnosticēšana būs pamatīgi ielaista 4
14 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Viņi bija tādi paši sarkanarmieši kā citi!” Saruna ar vēsturnieci Jermacāni par latviešu strēlniekiem Otrajā pasaules karā 17
Intervija 18 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Bagāti ar olbaltumvielām, taukiem un šķiedrvielām!” Uz eiropiešu šķīvjiem parādās pirmie “oficiāli” ēdamie tārpi 30
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Deputāts Aldis Gobzems tiesājas ar VID: septembrī atsāksies tiesa 12
18 stundas
GL
Gunta Lūse
Veselam
Pumpuru šokolāde, zaļais saldējums un citu savvaļas augu našķi un receptes
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Drošības dienests izvērtēs latviešu mūziķa Jāņa Lemeža uzstāšanos mūzikas festivālā Krimā 69
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
9.maijā pārāk lielas drūzmēšanās gadījumā policija slēgs pieeju Uzvaras piemineklim 59
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Es esmu nenormāli laimīgs lasīt lekcijas attālināti.” Šadurskis par attālināto mācību plusiem un mīnusiem 14
18 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Saules stari gan glāsta, gan dzeļ! Ik gadu ādas vēzi atklāj ap diviem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Princis Harijs un Megana Mārkla lūguši faniem ziedot 5 dolārus katram sava dēla Ārčija otrajā dzimšanas dienā 39
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krējuma kūka ar pildījumu: gatava 15 minūtēs! 2
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Influencere Katrīne Sauliete kopā ar mīļoto Pēteri devušies atpūsties uz Turciju, kur šobrīd ir augsts Covid-19 saslimstības risks 39
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Izcēlies pamatīgs īpašuma kašķis: “Avotiņu” bijušie saimnieki Magoni Šutovieni apsūdz mantu “zādzībā”, Magone teic – īpašums pārdots “ar viltu” 25
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Staņislavs, Staņislava un Stefānija 1
17 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieki un dārznieces, safrizēt rudens avenājus var arī tagad!
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Mūs gaida termošoks!” Bricis par laiku šonedēļ un nākamnedēļ 18
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Multimākslinieks Kašers dodas “šturmēt” lietoto apģērbu veikalu un tur piedzīvo pagalam neveiklu situāciju 33
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 8. līdz 14.maijam: kādas vēlmes piepildīsies? 1
1 diena
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Atceries – lai justos mīlēts, atveri sirdi un mīli arī pats! Horoskopi no 8. līdz 19. maijam
17 stundas