Rolands Repša: Kā panākt Covid-19 “okupācijas” beigas – ar zibenskaru pret vīrusu? 1
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šobrīd vakcinācijas procesā iestājusies pauze ražotāju nepietiekamo jaudu dēļ. Tomēr sagaidāms, ka līdz martam piegādes atjaunosies un vakcīnu devas sāks ieplūst lielā skaitā.
Labi apmaksātajam Vakcinācijas projekta birojam ir pietiekams laiks, lai valsti sagatavotu masveida potēšanai martā – aprīlī un lai tā pamatā tiktu pabeigta līdz maijam.
Akurāt, uz iespējamo Pasaules čempionātu hokejā, kas tad Latvijā varētu notikt skatītāju klātbūtnē.
Arī kultūras sfēras darbinieki, sabiedriskā ēdināšana, tūrisms un viesnīcas kā krastā izmestas slāpstošas zivis gaida Covid-19 “okupācijas” beigas, tāpat kā mēs visi!
Kā šāds zibenskarš pret Covid-19 varētu notikt?
Izdarīsim vienkāršu aprēķinu. Potējamo cilvēku skaits ir aptuveni 1,5 miljoni, neskaitot bērnus.
Ja izveidotu 500 vakcinācijas kabinetu, kuros 1000–2000 mediķi, strādājot divās maiņās no 7 rītā līdz 23 vakarā, stundā katrs vakcinētu četrus cilvēkus, tad dienā pa visu valsti varētu sapotēt 30 tūkstošus cilvēku un visa vakcinācijas kampaņa Latvijā aizņemtu tikai divus mēnešus.
Minētais vakcinācijas apjoms dienā proporcionāli iedzīvotāju skaitam ir salīdzināms ar pirmrindniecēm Izraēlu un Dāniju.
Lai šo masveida ātrās vakcinācijas mērķi sasniegtu, ir jāmaina domāšana un stratēģija. Pirmkārt, ir jāatmet dažādu iedzīvotāju un profesiju grupu prioritizācijas princips.
Ja mēs ejam uz procesa masveidīgumu un ātrumu (1,5 miljoni divos mēnešos), tad prioritizēšana tikai to lieki kavē. Uzsvaram ir jābūt uz ikviena iedzīvotāja neierobežotu piekļuvi vakcinēšanas kabinetam jebkurā viņam izdevīgā laikā un vietā.
Ja mēs runājam par 30 tūkstošu cilvēku vakcināciju dienā, tad skaidrs, ka mediķi, skolotāji un policisti tāpat paspēs sapotēties jau pirmajās dienās un nekāda prioritāro profesiju grupu izdalīšana nav nepieciešama.
Otrkārt, vakcinēšanas kabineti jāgrupē kopā lielos vakcinācijas centros (slimnīcās un citās ārstniecības iestādēs), kur ir nepieciešamā infrastruktūra. Katrā tādā centrā varētu būt līdz pat desmitiem vakcinācijas kabinetu.
Lielākā daļa šo vakcinācijas centru varētu būt Rīgā un kādi 10–15 reģionos. Šāda koncentrācija atvieglotu loģistiku un infrastruktūras nodrošināšanu. Latvija nav liela valsts, un daudzi cilvēki neatteiktos atbraukt uz Rīgu vai, piemēram, Daugavpili pēc vakcīnas.
Redzam, kā Izraēlā un citās valstīs cilvēki masveidā potējas pat attiecīgi pielāgotās sporta hallēs un stāv garās rindās, lai sagaidītu savu kārtu. Protams, tiem, kuriem nav iespējams kaut kur braukt (veci cilvēki, invalīdi), ir jānodrošina speciāla pieeja.
Man nav ne mazāko šaubu, ka Latvija spēj mobilizēties un to paveikt! 1991. gada janvāra barikāžu laiks lai mūs iedvesmo!
Un visbeidzot. Jau daudz diskutēts, ka sekmīgai vakcinācijas norisei ir nepieciešams vadošo politiķu personisks piemērs, lai cilvēki medijos redzētu, kā viņi vakcinējas un aicina to darīt arī citus.
Turklāt 5. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Nu ko, cienījamie pašvaldību esošie un potenciālie vadītāji – neviens par jums nebalsos, ja līdz jūnijam nebūsiet triumfējoši noziņojuši par “vakcinācijas plāna” sekmīgu izpildi savā pilsētā vai novadā!
