Francijas prezidents Emanuels Makrons (otrais no labās), Vācijas kanclere Angela Merkele un EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (pirmais no kreisās) otrdien, tiekoties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, paziņojuši, ka vēlas godīgākas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu. Junkers, kurš nākammēnes vadīs ES un Ķīnas samitu Briselē, uzsvēra, ka tirdzniecībā jāpanāk, lai Eiropas uzņēmumiem ir tāda pati piekļuve Ķīnas tirgum, kāda ir Ķīnas uzņēmumiem Eiropā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons (otrais no labās), Vācijas kanclere Angela Merkele un EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (pirmais no kreisās) otrdien, tiekoties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, paziņojuši, ka vēlas godīgākas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu. Junkers, kurš nākammēnes vadīs ES un Ķīnas samitu Briselē, uzsvēra, ka tirdzniecībā jāpanāk, lai Eiropas uzņēmumiem ir tāda pati piekļuve Ķīnas tirgum, kāda ir Ķīnas uzņēmumiem Eiropā.
Foto: Chine Nouvelle/SIPA/SCANPIX/LETA

Ķīna jau ieguldījusi Eiropā vismaz 145 miljardus eiro 0

Ķīnas valsts galva Sji Dzjiņpins, kurš, jāatgādina, dažus mēnešus iepriekš apmeklēja Spāniju un Portugāli, šoreiz savu Eiropas tūri iesāka Romā, lai tur 23. martā noslēgtu darījumu, no kura itāļi šķietami nevarēja atteikties.

STOPkadri: No 1. septembra Latvijā pilnībā likvidēta Ceļu policija
Cik gadi ir jānostrādā, lai varētu saņemt valsts garantēto minimālo pensiju? 201
“Ļoti liela un dziļa brūce. Par to nerunā un nejoko.” Ir kāda tēma, par ko nevajadzētu runāt, latviešiem satiekot lietuviešus 12
Lasīt citas ziņas

Tika parakstīts saprašanās memorands par Itālijas iekļaušanos t. s. jaunajā Zīda ceļā, kas gan drīzāk ir simbolisks dokuments, bet lietas būtību izsaka divdesmit deviņi dažādas jomas aptverošie divpusējie līgumi. Pekinas galvenais ieguvums bija vienošanās par infrastruktūras objektu izbūvi Dženovas ostā (var paplašināt ķīniešu preču plūsmu Francijas un Spānijas virzienā), kā arī Triestes ostā (vārti uz Centrāl­eiropu). Itālijas valdības formālais vadītājs Džuzepe Konte un vicepremjers Luidži di Maio to iztēloja kā izcilu panākumu, savukārt otrs vicepremjers “Līgas” līderis Mateo Salvīni turējās no visām ceremonijām pa gabalu, un arī Rietumeiropas galvaspilsētās darījumu uzņēma bez sajūsmas.

Eiropas Savienības dalībvalstis burtiski dienu pirms Sji vizītes Romā, kā zināms, bija apņēmušās ieturēt attiecībās ar Pekinu saskaņotāku politiku, lai panāktu “abpusējību” un lai Zīda ceļš neizskatītos pēc ķīniešu preču un investīciju vienvirziena ceļa uz Eiropu.

CITI ŠOBRĪD LASA

No 2010. gada līdz šajās dienās noslēgtajiem līgumiem Ķīna jau ieguldījusi Eiropā vismaz 145 miljardus eiro un liela daļa investoru bijuši faktiski valsts tieši vai pastarpināti pārvaldīti uzņēmumi vai fondi, kuri pārņēmuši savā kontrolē, piemēram, Pirejas ostu Grieķijā, Zviedrijas autobūvētāju “Volvo”, Itālijas “Pirelli”, Vācijas industriālo robotu ražotni “Kuka”, Francijas slaveno tūrisma firmu “Club Med”. Uzskaitījums laika gaitā kļūst arvien garāks un gandrīz visas nozares aptverošs. Pašreiz diezgan dzīvas diskusijas izraisa ķīniešu vēlme iegādāties Portugāles elektroenerģijas uzņēmumu “EDP”… Varētu domāt, ka tas ir “tikai bizness”, kas neiespaido dalībvalstu nostāju politiskajos jautājumos un attieksmi pret to, ko mēdz dēvēt par demokrātiskajām vērtībām. Tomēr pēdējo gadu pieredze liek apstrīdēt šo pieņēmumu. Grieķija 2017. gadā bloķēja Pekinai neglaimojošu ES kopīgo deklarāciju ANO Cilvēktiesību padomē, kas esot bijis pirmais šāda veida gadījums. Ne vairs vienīgais.

Bet nu “Eiropas naivuma laiks ir pagājis”, sacīja Emanuels Makrons, arī pavisam nesen. Tikmēr Sji pēc Itālijas apciemojuma ieradās Francijā un pa ceļam uz Parīzi piestāja Nicā un Monako, kur citastarp vienojās par “Huawei” 5G tīkla ieviešanu firstistes pāris kvadrātkilometru plašajā teritorijā – fakts, kas rada šaubas, vai patiesi Eiropa naivumu ir pārslimojusi. Gan jāatzīst, Sji Parīzes vizīte, kas bija pielāgota Francijas un Ķīnas Tautas Republikas diplomātisko attiecību 55. gadskārtai, jau vairāk atgādināja “abpusējību”. Piecpadsmit parakstīto līgumu skaitā īpaši tiek izcelts vērienīgais komerclīgums par divsimt deviņdesmit “Airbus A 320” un desmit “A 350” pārdošanu Ķīnas valsts aviokompānijai par vairāk nekā 30 miljardiem eiro. Turklāt vizītes darba kārtībā bija iekļauta tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru. Neraugoties uz smaidiem un Sji piekrītošajiem galvas mājieniem par atbildi uz viņam iztēlotajām vajadzīgās, proti, daudzpolārās pasaules kārtības ainām, domstarpības tomēr nav izzudušas. Sarunas par ES un Ķīnas investīciju līgumu ilgst jau gadus septiņus un tāpat pastāv atšķirīgi viedokļi par nepieciešamajām reformām Pasaules tirdzniecības organizācijā, kur Ķīna arvien bauda zināmas privileģētas atkāpes. Droši vien par to spriedīs arī nākamajā mēnesī paredzētajā ES un Ķīnas samitā.

Ķīniešu lukturīši un uzraksts ķīniešu valodā pie ieejas Pirejas ostas administratīvajā ēkā Grieķijā – ostu krīzes laikā pārpirka ķīniešu COSCO.
Foto: Ivars Bušmanis

Taču Pekina diez vai atmetīs ierasto tai izdevīgāko taktiku – veidot divpusējas attiecības vai attiecības ar Ķīnas ieskatā noteiktos reģionos vai valstu grupās dalītu Eiropu. Kur uzrunātie ne vienmēr ir tie, kas gribēto saņem. (Arī mums pazīstamajā “16 plus 1” formātā. Pērn Ķīnas miljardi galvenokārt aizplūda nekādos “formātos” neesošajām Apvienotajai Karalistei, Vācijai un Francijai.) Pakļaut pa vienam vai pa grupām ir parocīgāk.

Tas arī ļauj mērķtiecīgāk izvērst lobēšanas kampaņas. Organizācija “Reportieri bez robežām” vizītes laikā 25. martā publicēja pētījumu par Ķīnas “jauno pasaules informācijas kārtību”, kurā ietilpst Ķīnas iekšējo audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu modernizācija, ārvalstu mediju iegāde vai īpašos gadījumos reklāmas laukumu pirkšana presē “industriālos apmēros”. (Tiešām, avīzē “Le Figaro” Zīda ceļa reklāmas raksts aizņēma trīs lappuses.) Nevilšus pat Rietumu politiķi un žurnālisti, runājot par attiecīgajām tēmām, sāk pārņemt Pekinas ideoloģiski nogludinātās frāzes.

Tāpat noderīgi ieklausīties brīdinājumā, ko izteicis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss: ja dažas valstis cer vienatnē piekopt izdevīgus darījumus ar ķīniešiem, tad vēlāk tās būs “pārsteigtas, konstatējot, ka kļuvušas atkarīgas”. Tas gan jāņem vērā arī Berlīnei. Un ne jau tikai darījumos ar Ķīnu vien.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
STOPkadri: No 1. septembra Latvijā pilnībā likvidēta Ceļu policija
Cik gadi ir jānostrādā, lai varētu saņemt valsts garantēto minimālo pensiju?
“Ļoti liela un dziļa brūce. Par to nerunā un nejoko.” Ir kāda tēma, par ko nevajadzētu runāt, latviešiem satiekot lietuviešus
Kokteilis
Esi gatavs negaidītiem likteņa pavērsieniem! Horoskopi 2.oktobrim
“Krievi sākuši būvēt dzelzceļu…” Pulkvežleitnante skaidro, ko okupanti iecerējuši Doņeckas sektorā
Lasīt citas ziņas
Andrejs Judins: “Ārvalstniek, ja gribi dzīvot šeit, tad ir jārunā latviešu valodā!”
Šonedēļ gaidāms rudenīgs laiks – vējš sasniegs pat vētras spēku
Kārlis Streips: Nav absolūti nekāda iemesla, kāpēc Latvijas sabiedriskajiem medijiem būtu jāpublicē informācija krievu valodā
FOTO. Ar kastaņiem, pelēkajiem zirņiem un vilnas zeķēm klāt rudens! Brīvdabas muzejā nosvinēti rudens saulgrieži
Kokteilis
Ilma un Skaidris – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
07:25
FOTO. Ar kastaņiem, pelēkajiem zirņiem un vilnas zeķēm klāt rudens! Brīvdabas muzejā nosvinēti rudens saulgrieži
07:23
Šonedēļ gaidāms rudenīgs laiks – vējš sasniegs pat vētras spēku
07:17
Izplatīts aicinājums lasīt meža konfektes – ozolzīles – un ziedot tās Līgatnes dabas taku dzīvniekiem
Kokteilis
Ilma un Skaidris – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
STOPkadri: No 1. septembra Latvijā pilnībā likvidēta Ceļu policija
Top likums kredītu procentu likmju samazināšanai – bankas draud pārtraukt kreditēšanu
Vai Rietumi ar nodomu Ukrainai piegādā bojātu militāro tehniku?
FOTO. Ķirbji, kūkas, sieri, kartupeļi un citi rudens labumi – visīstākā latvietības sajūta un garša Straupes Zirgu pasta tirdziņā
Streičs: Latgale ir valsts drošības jautājums. Tur būs pirmie upuri, ja nāks tanki
It kā nogalinātais Krievijas admirālis “augšāmceļas” un runā video intervijā
“Ļoti liela un dziļa brūce. Par to nerunā un nejoko.” Ir kāda tēma, par ko nevajadzētu runāt, latviešiem satiekot lietuviešus
Problēma jau nav viens Putins. Problēma ir visā krievu tautā. Saruna ar Ukrainas žurnālistu Dmitriju Gordonu
Dārzs
Gribu pavairot lavandas krūmus! Ir divi veidi, kā to izdarīt
Rīgā krīt pasaules rekordi jūdzes skrējienā
Kokteilis
“Tas tā kā tāds standup comedy pasākums domāts?” – Didrihsone lasīs lekciju, soctīklu lietotāji neslēpj savu izbrīnu
Jānis Vimba: Es neuzskatu, ka mūsdienās ir iespējama tāda virzība, kā kādreiz Tautas fronte
Receptes
Cik ilgi un kādā temperatūrā drīkst sautēt vistu, lai tā nepaliek sausa?
Latvijas iedzīvotājus brīdina par došanos uz Turciju, aicinot izvairīties no no masveida pulcēšanās vietām
Pilnībā atjaunota avārijas dēļ slēgtā satiksme uz Tallinas šosejas
Mājas
Ekoloģiskākais un lētākais “veļas pulveris” – kastaņi. Praktisko padomi to izmantošanai veļas mazgāšanā
Oktobra pirmajā nedēļā laika apstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība. Ko sola sinoptiķi?
Ielu intervijas: Kāda pensija jums šķistu pietiekama? Vai būtu gatavs maksāt lielākus nodokļus, lai saņemtu lielāku pensiju?
Kokteilis
“Kaut kāds ārprāts” – Magones kavalieris no Londonas nosauc viņu par slepkavu
Uzdodoties par bērniem, no senioriem divos mēnešos izkrāpj vairāk nekā 30 000 eiro
Jautā skatītājs: vai veselības apdrošināšanas polises īpašniekiem arī būs jāmaksā par analīzēm?
Veselam
Asinszāle – augs pret 99 vainām