Ziemas dārzenis – topinambūrs. Vērtīgs veselībai! + receptes no tā 4
“Mazdārziņā joka pēc iestādīju topinambūrus. Tagad tie saauguši trīs metru augstumā. Kad tie jānovāc? Kā tos lieto? Vai tajos ir arī kas vērtīgs? Andrejs Vilciņš Ropažu novadā
Vai topinambūra ziedi arī ir izmantojami? ” Anna Damberga Kuldīgas novadā
Katram dārzenim ir savs laiks. Franči uzskata, ka topinambūrs ir īpaši piemērots ziemai, turklāt grumbuļainie baltie, dzeltenīgie, brūnganie vai sārti violetie bumbuļi pie saknēm nobriest vēlu rudenī. Tādēļ tos sāk novākt tikai pēc pirmajām salnām, un tā – līdz pat pavasarim, jo sakneņi var lieliski pārziemot augsnē, nodrošinot svaigus vitamīnus un citas vērtīgas vielas arī agrā pavasarī, kad tajos ir divas reizes vairāk askorbīnskābes (C vitamīns) un B grupas vitamīnu, kā arī trīs reizes vairāk dzelzs nekā kartupeļos, burkānos un bietēs.
Francijas slēpošanas kūrorta restorāna “Le Bateau Ivre” šefpavārs Žans Pjērs Žakobs uzskata, ka labākais laiks topinambūriem ir no decembra sākuma līdz februāra beigām, jo šajā laikā tie ir visgardākie un visvērtīgākie. Tiesa, Latvijā šī sezona ir krietni garāka, jo ziemas ievelkas. Turklāt pie mums topinambūri ir iesaluši, izņemot tos, ko var nopirkt lielveikalos. Galvenais, lai bumbuļi ir svaigi. Apmēram 1 – 2 nedēļas pēc novākšanas tie sāk bojāties, savīst un izkalst, tādēļ jāuzglabā ledusskapī, vislabāk – ietītus valgā drānā un plastikāta maisiņā, lai piekļūst pēc iespējas mazāk gaisa. Svaigi topinambūri ir smagnēji, cieti, it kā mitri, taču ne slapji. Tiem ir gluda miziņa.
Sakneņos ir kālijs, fosfors, kalcijs, cinks, diezgan daudz silīcija, nedaudz magnija un dzelzs, arī šķiedrvielas, glikoze, olbaltumvielas, pektīni, neaizvietojamās aminoskābes, plaša vitamīnu un minerālsāļu izlase. Topinambūra bumbuļos ir līdz pat 70 % insulīna augu analoga – polisaharīda inulīna. Daļa no tā topinambūru uzglabāšanas laikā pārveidojas fruktozē, tādēļ sakne iegūst saldenu garšu. Inulīns veicina glikozes šķelšanu un izvadīšanu no organisma. Ar to topinambūrs ir vērtīgs cukura diabēta profilaksē. Savukārt cukura līmeņa pazemināšanās asinīs labvēlīgi ietekmē redzi. Lai organisms sāktu reaģēt uz inulīnu, ik dienu trīs reizes 10 minūtes pirms ēšanas esot jānobauda pa 2 – 3 topinambūra bumbuļiem.
Šī dārzeņa regulāra lietošana uzturā palīdz arī podagras, nierakmeņu, cistīta, gremošanas sistēmas slimību, mazasinības, aterosklerozes, hipertonijas, sirds išēmiskās slimības, tahikardijas gadījumā.
Topinambūrs veicina žults izdalīšanos un barības pārvietošanos gremošanas traktā. Diemžēl bagātīgais šķiedrvielu un inulīna daudzums veicina gāzu veidošanos kuņģī, tādēļ cilvēkiem ar noslieci uz meteorismu nav ieteicams topinambūru lietot svaigu.
Sakneņu novārījumu mēdz izmantot tautas medicīnā, lai samazinātu cukura līmeni asinīs un paaugstinātu hemoglobīna līmeni. Šai nolūkā no svaiga vai kaltēta topinambūra vāra kompotu, uz 1 – 2 l ūdens ņemot 6 – 7 svaigus bumbuļus vai trīs ēdamkarotes kaltētu. Svaigus vāra 10 – 15 minūtes, kaltētus – apmēram stundu. Lieto pa vienam litram 2 – 3 reizes nedēļā.
Poliartrītu ārstēšanai un kuņģa skābes daudzuma regulēšanai tautas medicīna iesaka topinambūra sulu, kam pievieno medu un dzer pa divām ēdamkarotēm no rīta. Sula obligāti jāuzglabā ledusskapī. Tās vietā var lietot arī kvasu, ko gatavo no kubiņos sagrieztiem topinambūra sakneņiem, kam pārlej atdzesētu vārītu ūdeni un novieto siltā vietā. Pēc 3 – 5 dienām kvass ir gatavs. Lieto pa 1 – 2 glāzēm dienā kā jebkuru dzērienu.
Ziedlapiņu tēju lieto saaukstēšanās slimību reizēs, gremošanas veicināšanai un tā ir piemērota diabētiķiem.
Uzturā vislabāk topinambūrus izmantot ar visu mizu (tie ir tikai ļoti rūpīgi jānomazgā ar birsti), bet mizotus (var nokasīt ar nazi kā jaunos kartupeļus) ieteicams iemērkt ūdenī, kam pievienota citrona sula, citādi bumbuļi oksidējoties kļūst tumši.
Ar topinambūriem var aizstāt kartupeļus, turklāt 100 gramos sakneņu ir vidēji 31 kalorija, kamēr kartupeļos – 85.
Ž. P. Žakobs šos dārzeņus iesaka notīrīt, novārīt vieglā sālsūdenī vai buljonā vai tvaicēt, lai saglabātu vērtīgās īpašības. Kad tie istabas temperatūrā ir atdzisuši, var gatavot salātus, pievienojot citas saknes un dārzeņus, garšaugus un olīveļļu. Apcepti valriekstu eļļā, topinambūri izmantojami kā piedeva gaļas ēdieniem. Cepeškrāsnī vienkārši ir pagatavojams gratēns – sacepums ar kraukšķīgu virskārtu – no vārītiem topinambūriem, bešamela mērces un rīvēta siera.
Vēsam laikam piemērota karsta zupa. Tai izmanto sagrieztus vārītus, vēl karstus topinambūrus, kam pievieno vārītu sīpolu, saldo krējumu, sāli, piparus, olīveļļu un sakuļ blenderī. Pasniedzot šķīvī var iebērt nedaudz novārītu topinambūra šķēlīšu, kam pārlej biezzupu.
Pēc līdzības ar kartupeļiem var cept topinambūru pankūkas vai pievienot citus rīvētus dārzeņus, piemēram, burkānus.
Ja topinambūra bumbuļus ietin folijā kopā ar žāvētiem augļiem, ko iepriekš izmērcē, un garšvielām (vaniļu, kanēli, zvaigžņu anīsu) un izsutina cepeškrāsnī, tos var ēst kā desertu.
