Zinu, cik izmaksāja slimības pabalsti… 0
Izlasot smiltenieša Pētera Paeglīša viedokli rubrikā “Vilšanās” (“LA” 20.07.2012.), arī mani pārņem līdzīgas izjūtas. Man drīz būs astoņdesmit gadu, jau mācoties vidusskolā, sāku strādāt, darbā pagājuši 42 gadi, strādāt vairs neatļauj veselība.
Mana pensija ir 100 lati un 9 santīmi. Līdz iztikas minimumam neesmu tikusi tāpat kā lielākais vairākums pensionāru. Izrādās, mūža beigās neesam nopelnījuši pat izdzīvošanas tiesu – nepietiek naudas zālēm, ārstiem, jaunām brillēm, ziemā samaksai par apkuri utt. Man ir divi bērni un pieci mazbērni. Visi strādā Latvijā un maksā nodokļus. Arī mazbērniem jau ir ģimenes un bērni, bet algas labi ja minimālo algu līmenī. Lielāko darba mūža daļu esmu bijusi grāmatvede, tādēļ zinu, cik lielu sociālo nodokli maksāja darbinieki, cik par viņiem maksāja uzņēmums, cik izmaksāja tā saucamie slimības pabalsti, pensionāru manā darbavietā nebija… Tā saucamajos treknajos gados no sociālajā budžeta, kurā bija uzkrāts gandrīz miljards latu, “aizdeva” valsts budžetam. Šķiet, visu nebūs atdevuši…
