Mobilā versija
+17.7°C
Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
16. septembris, 2015
Drukāt

Kā mainās cilvēku attieksme pret reliģiju un baznīcu? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Ieva Puriņa, Rīgas Evaņģēliskās draudzes mācītāja: “Manas tagadējās draudzes skaits aug, bet pieņemu, ka kopumā reliģiozi noskaņotu cilvēku skaits samazinās. Tas dod baznīcai plašāku darba lauku. Baznīcai jābūt krietni atvērtākai. Baznīcai Latvijā ir tieksme norobežoties no citādiem viedokļiem, cilvēkiem un uzskatiem. Gana daudzi jūtas atstumti. Baznīcai ir jāuzņemas sava veida vaina šajā lietā, kaut gan tas ir atkarīgs no katras draudzes. Jāmin arī, ka vispār cilvēku skaits Latvijā samazinās, īpaši laukos. Ja cilvēkam ir interese darīt kaut ko ārpus savas ikdienas dzīves, piedalīties baznīcas dzīvē, laukos to ir grūti paveikt. Kopumā uz baznīcu nāk gan vecāka gadagājuma cilvēki, gan jaunieši, kuri nāk uz iesvētību mācībām, gan vecāki ar bērniem, kuri grib nodot bērniem kristīgos uzskatus. Bet, kā teicis pāvests, arī nekristīgs cilvēks var būt labs un Dievam tīkams, tāpēc nedrīkst statistikas skaitļus uztvert burtiski. Mūsdienu sabiedrībā gana daudz pamatvērtību sakrīt ar kristīgajām vērtībām. To varbūt sauc citādi, bet pamatbūtība ir viena un tā pati.”

 

Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs: “Nevarētu teikt, ka Lutera draudzē samazinās cilvēku skaits. Šobrīd esam 5500, kas ir lielākais skaits, kāds jebkad bijis. Nedaudz mazāks ir dievkalpojumu apmeklētāju skaits, bet esam sākuši aktīvi darboties sociālo mediju vidē – dievkalpojumus tagad iespējams noskatīties arī internetā. Draudzē absolūts vairākums ir cilvēki vecumā starp 30 un 50 gadiem. Manuprāt, problēma ir tā, ka mēs ar vārdu “reliģisks” saredzam tikai ar baznīcu vai konfesiju saistītu garīgumu. Dažkārt jākonstatē, ka baznīca neatrod valodu, kurā runā tā laika sabiedrība. Tad pienāk brīdis, kurā baznīca vairs neliekas svarīga, jo tā nerunā valodā, kādā šie cilvēki spēj saprast. Ir dažādas reliģiskās un garīgās formas, kuras neizbēgami zaudē savu nozīmību un izzūd. Vietā nāk jaunas. Stāsts ir nevis par to, ka cilvēkiem nav svarīga reliģija un iekšējā pasaule, bet vai pastāv šie sarunu partneri, ar kuriem viņi var par to runāt. Baznīcām jāapzinās, ka tās var palīdzēt, lai cilvēki augtu garīgi, lai viņu garīgās vēlmes un ilgas sajustu atsaukšanos. Tas ir baznīcas galvenais uzdevums, nevis mēģinājums saglabāties tādā formā, kādā tā ir. Tas ir grūts uzdevums, jo vieglāk saglabāt to, kas ir. Baznīcai nav jābaidās no pārmaiņām, jāizmēģina dažādi garīguma veidi un prakses, piemēram, meditācija. Nav jābaidās būt par tādu kā laboratoriju, kas mēģina saprast, kas strādā un kas nestrādā. Jāuztur līdzsvars starp tradicionālo un inovatīvo.”

 

Rudīte Losāne, Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāne: “Es īsti neticu tam, ka samazinās cilvēku reliģiozitāte. Esmu kapelāne cietumā, un vismaz 70% cilvēku te ir ticīgi un regulāri nāk pie manis. Arī ārvalstīs noteikti šis skaitlis ir ap 60%. Piekrītu, ka daļa cilvēku novēršas no baznīcas, bet tas ir tāpēc, ka baznīca kļūst dogmatiska, politizēta, noslēgta. Pārvēršas par reliģisku kopību, kas nekalpo vienkāršajam evaņģēlijam, bet sakrauj cilvēkam virsū savus likumus. Vaina nav cilvēkos, bet tajos, kuri kalpo baznīcā, kam vajadzētu piesaistīt cilvēkus baznīcai ar savu ticību, vērtību sistēmu, dzīvesveidu. Baznīca visu laiku attīstās. Tai nemainās iekšējais ķermenis, bet tāpat kā mums – mainās drēbes. Mēs nevaram tērpties 16. gadsimta drēbēs, ja esam 21. gadsimtā. Tas, ko darām baznīcā, jāpiemēro cilvēku prasībām. Arī baznīcai ir pacēlumi un kritumi. Kad stingrāk pieķeras likumam, nevis garam, tad parasti piedzīvojam kritumu. Tam seko pacēlums. Baznīca būs vienmēr, bet tas nav monotons gājiens cauri vēsturei. Baznīcas institucionālā daļa reformēsies vienmēr, bet garīgā daļa, kodols paliks nemainīgs. Piemēram, kad cilvēki nav apmierināti ar baznīcu, viņi iet no tās ārā. 16. gadsimtā notika reformācija, arī 20. gadsimtā bija līdzīgi, kad jauni veidojumi atšķēlās no konservatīvajām baznīcām. Viņiem nebija saistošas šo baznīcu institucionālās prasības, bet garīgums. Arī baznīca nav perfekta.”

religija_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Es arī nesaprotu,kādēļ tiek runāts par reliģiju,bet ne par Jēzu Kristu,kas ir visa saturs.Reliģijas pasaulē ir daudzas un dažādas,bet Bībele runā par trīsvienīgo Dievu Tēvu,Dēlu un Svēto Garu.Kāda nozīme reliģijai,ja nav pamats netiek balstīts uz Kristu.

  2. Varbūt cienījamie garīgie darbinieki varētu iemest aci Svēto Rakstu vietās, kur ir tiešā tekstā runāts par pēdējo laiku garīguma tendencēm… indivīdu skaits, kuri paļaujas uz Kristu , ies mazumā, kā jau Viņš pats to pareģoja saviem mācekļiem.
    Protams, Kristus ir pats pēdējais, ko sarunās ar masu mēdijiem piemin dažādu rangu garīdznieki. Tas man vienmēr šķiet ļoti intriģējoši.

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (12)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Vai izdosies atņemt bagātajiem un atdot nabagiem?

Valdošā koalīcija pirmdien nāca klajā ar jaunu ideju nodokļu reformā – esot panākta vienošanās diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi – ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būtu 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet virs 55 000 eiro – 31%. Ministru prezidents Māris Kučinskis teica, ka šis modelis rīt tiks prezentēts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Tas satracinājis turīgo ļaužu lobijus un uzņēmumu pārstāvjus. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera paziņoja, ka atsauc savu atbalstu vidēja termiņa nodokļu stratēģijai, kamēr valdība neatgriezīšoties pie Ministru kabinetā apstiprinātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm, arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šodien pulcējas ārkārtas sēdē, lai lemtu par savu attieksmi. LDDK līdz šim bijusi noskaņota pret lielāku IIN likmes progresivitāti.

Vai iedzīvotāju ienākuma nodoklim jānosaka lielāka progresivitāte?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (7)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+