Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
6. marts, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Sīkpartijas izmirušas kā dinozauri (6)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Sensācija! Nācija ir šokā! Uz pārreģistrāciju no Latvijā darbīgajām 70 partijām lielākā daļa nav ieradusies, un pāri palikušas tikai kādas septiņpadsmit izdzīvojušās! Miljonos atbalstītāju mājo cerība, ka viens otrs varbūt aizgulējies kā āpsis ziemas miegā un pēdējā brīdī nosūtījis dokumentus pa pastu. Tomēr jāgatavojas uz ļaunāko – mūsu demokrātijas marginālās pamatšūniņas vairumā nosalušas 2014. gada bargajos laika apstākļos, bojāgājušas, nosprāgušas kā dinozauri un lemtas aizkapa dzīvei. Jā, šīs daudzgalvainās organizācijas, kaktiņā iespiedušās, darbojās ēnu politikā, bungoja ar rezolūcijām un memorandumiem un savu ideju aizstāvībai ielās izvērsa piketus no piecu cilvēku pūlīša, tomēr vēl šobaltdien ir tik daudz nepadarītā, noprotestējamā un nosodāmā, ka taisni žēl, ka notiek politiskās faunas daudzveidības izmiršana, bazāra sašaurināšanās. Kurš apturēs “Rail Baltica” būvniecību pāri mūsu zemes skaistākajām ārēm un privātmājām? Kurš ar sajēgu un saprašanu nepieļaus valsts izzagšanu? Mazmājnieku vidū bija Daugavas racēji un prezidentālas Latvijas cēlāji, partijas, kas cīnījās pret to, ka iedzīvotājus apstaro no teletorņiem, kas gribēja veicināt sieviešu fizkultūru un modināt masās romantismu.

Daudzas sīkpartijas vēlēšanās nevarēja piecelties pat pussēdus, tāpēc turējās rāpus, tuvāk pie dzimtās zemes. Eventuālie spožie rezultāti politiķiem domātājiem un stratēģiem tika nokrāpti. Mazputniņu balsis noslāpēja, jo pret viņiem izturējās nežēlīgi – neaicināja uz radio, neļāva piedalīties priekšvēlēšanu debatēs, aizbildinoties, ka kiosku izmēra partiju līderu tiešā runa, atklātā valoda izklausās pēc nesakarīgas vervelēšanas. Bet vai tad valdošie un uz Latvijas jumta nokļuvušie runā kaut ko saprotamu un saprātīgu? Skumji, bet nulles reitinga īpašniekus neielūdza arī biznesa pusdienās, kā teikts, ja naudas nav, politikā nelien. Tā arī mazo, vidējo uzņēmēju intereses stāv neviena neaizsargātas un neaizstāvētas.

Līdz ar to nelabvēļu par ēzeļiem dēvētie ļautiņi bija spiesti nodarboties ar politikas mājražošanu, izretis kaut kur kaut ko blēt un piegaudot un apmeklēt lielākus publiskos sarīkojumus kā viesību bomži. Šai primitīvajai protoplazmai bija savs mikrokosms un privātais universs. Politiskajā ainavā pāri par 50 “spēki” dzīvoja kā mošķīši un ērcītes, kā kukainīši un utītes, kā gliemezīši un zirnekļveidīgie. Ūdenstilpes dibenā tas būtu noderīgs bentoss. Un sīkās radībiņas bija kā demokrātijas zemsedze, pārstrādājamie atkritumi, mēslojums arumos, no kā pacelties varenām un diženām partijām, kā, piemēram, izauga Sudrabas “No sirds Latvijai”. Tagad vesela ekosistēma ir sagrauta. Desmitiem partiju ir sabradātas un samītas kā kaitīgi insekti, bet tās gribēja darboties ilgtermiņā un prātā jukuši zinātnieki sarakstīja garumgaras attīstības programmas.

Negodīgas konkurences cīņā tūkstošiem pilsoņu ir atstāts tikai interneta komentāru tirgus placis, kur izpausties un veikt valstij lietderīgus sabiedrības pakalpojumus. Kā citādi pretoties režīmam, ja tev nav ne licences, ne sertifikāta aktīvai, spēkpilnai politiskai darbībai ar vismaz 200 sekotājiem? Tagad sabiedrības spogulis rādīs šķībi un greizi, valdības sunīšana kļūs pavisam neargumentēta, mēs nekad nebūsim brīvi no bailēm, naida un dusmām.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Un Rubīns pirms kārtējām vēlēšanām vairs nekvieks kā kastrējams cūcis?

  2. es teiktu>nomalis Atbildēt

    Pat ievilkšana krīzes bedrē-ar regresīvo nodokļu sistēmu un budžeta “glābšanu” uz pensiju un bērnu pabalstu rēķina!

  3. Vēl četras palikušas!

  4. Tā kā man nepatika, kur Latviju ved “dižpartijas” (šīs politikas tiešas sekas ir tāda lieluma valstij milzīgs aizbraucēju skaits, iekrišana ekonomiskās krīzes bedrē un stulbs optimisms, ka plaši ekonomiskie sakari ar agresīvo Krieviju ir tieši tas, kas mums vajadzīgs), tad 90. gados es parasti vēlēšanās balsoju par sīkpartijām, kas neiekļuva Saeimā un tāpēc es nejutos līdzvainīgs Latvijas ceļa virzībā. Ar laiku sīkpartijas kļuva stulbas kvadrātā un par tām jau bija kauns balsot. Turpināju balsot par “mazāko ļaunumu” (it kā jau vienīgā iespējā kā demokrātijā kaut ko ietekmēt, ir balsošana. Visus citus protesta veidus padomju vara no latviešu prātiem ar represijām ir izravējusi līdz saknēm), taču vienmēr viļos un katru reizi pirms vēlēšanām nolemju neiet, taču beigās saņemos un aizeju, kaut īstu jēgu šajā procesā vairs neredzu, jo nav nevienas partijas, kas atbilstu manam priekšstatam par to, kādu partiju es gribētu – īstus sociāldemokrātus: ne jau pārkrāsojušos komunistus, vai viltus sociāldemokrātus no Saskaņas.

    • … @ nomalis …. vai nomalis aiz austrumrobezas …

      … Ko citu SX partijnieks teiks … bet vienalga, aza kaja paradas negriot !!!!

      …’ Neesot partijas par ko ( godigam latvietim ) velet … ‘ !!!!!!!!!!!!!!!!!

      … Palasi tacu nakamas valdibas galvenas partijas, NA, programmu, un tad pasaki, kas tev tur nepatik atklati … !

      … Nebus jacensas tuseties … tik un ta paradi ezelausu piekritejam … !

  5. tā arī neko nesapratu no šī raksta. Sīkpartijas izmirušas sudrabas augšamcēlusies. Aleluja

Draugiem Facebook Twitter Google+