Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. janvāris, 2014
Drukāt

Līdz ar eirozonu Latvija pievienojas arī ESM. Saruna ar tā vadītāju Reglingu (5)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kļūstot par eirozonas valsti, Latvijas pienākumos ir tapt arī par vēl vienas institūcijas dalībnieci, proti, jāpievienojas Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM). Tā ir krīzes iespaidā radīta institūcija, kuru dēvē arī par ugunsgrēku aizsargmūri. Tā apvieno visas eirozonas dalībvalstis, kuras ar savām iemaksām veido fondu, no kura smelties naudu finanšu problēmu gadījumā. Arī Latvijai būs jāiemaksā sava vairāk nekā miljarda eiro vērtā daļa. Ar Eiropas stabilitātes mehānisma vadītāju Klausu Reglingu Briselē sarunājās Ina Strazdiņa.

– Latvijas sabiedrībai Eiropas stabilitātes mehānisms ir jaunums, tāpat kā viss, kas saistās ar eiro. Paskaidrojiet, lūdzu, kādēļ, pievienojoties eirozonai, Latvijai ir jākļūst arī par Eiropas stabilitātes mehānisma dalībnieci?


– Es ļoti labi saprotu, ka Eiropas stabilitātes mehānisms Latvijas sabiedrībai ir jaunums. Tā pati par sevi ir ļoti jauna institūcija. To izveidoja aizpagājušā gada oktobrī, līdz ar to tā ir tikai mazliet vairāk nekā gadu veca. Taču institūcijas mērķis ir skaidrs – gādāt par eirozonas stabilitāti. Tā ir pastāvīga institūcija, kurā visas eirozonas dalībvalstis ir dalībnieces, līdz ar to ikviena valsts, kas pievienojas eirozonai, automātiski pievienojas arī Eiropas stabilitātes mehānismam. Visas tās 17 valstis, kas jau tagad lieto eiro, ir mūsu dalībnieces un veido Eiropas stabilitātes mehānisma kapitālu, lai tās dalībvalstis, kurām pēkšņi rastos īslaicīgas problēmas un kuras zaudētu pieeju finanšu tirgiem, varētu šeit aizņemties naudu, lai pārdzīvotu šo grūto periodu. Tas ir nedaudz līdzīgi kā Starptautiskajā valūtas fondā, kurš strādā ar tādiem pašiem principiem, tikai globālā līmenī. Tur arī dalībvalstis iegulda naudu un problēmu gadījumā var aizņemties.

– Tātad, ja Latvijai gadītos finanšu problēmas, tad mēs principā varētu paļauties uz šo mehānismu?


– Jā, absolūti, tāds ir mērķis. Eiropas stabilitātes mehānisms ir pastāvīga organizācija, kuras nolūks ir palīdzēt dalībvalstīm problēmu gadījumā un piedāvāt aizdevumu, kā mēs jau to tagad darām piecās valstīs – Grieķijā, Īrijā, Portugālē, Spānijā un Kiprā. Tām ir īslaicīgas problēmas tirgos. Divas no šīm valstīm, starp citu, ir bijušas ļoti sekmīgas un tagad iziet no pro-grammas. Trīs to turpina un pilda nosacījumus. Tātad šīs iespējas ir visām mūsu dalībvalstīm un būs arī Latvijai, kas vispirms pievienosies eirozonai un pēc tam Eiropas stabilitātes mehānismam kā astoņpadsmitā dalībvalsts, un mēs ļoti laipni gaidām Latviju savā pulkā.

– Kādi būs nosacījumi, lai uz šo naudu problēmu gadījumā varētu pretendēt? 


– Viss darbojas līdzīgi kā Starptautiskā valūtas fonda gadījumā. Mēs jau pašā sākumā esam vienojušies par programmu, ka divu triju gadu laikā valsts saņem aizdevumus, taču šajā laikā tai ir jāievieš jaunā politika, par ko tā vienojusies ar aizdevējiem. Mērķis ir ļoti skaidrs – uzlabot valsts ekonomisko situāciju un panākt to, lai valsts varētu atgriezties finanšu tirgos. Tas nav viegli, un valstij var būt sāpīgi, Latvijai jau ir šī pieredze, taču tas atmaksājas. Latvija jau kādu laiku ir valsts ar visaugstāko izaugsmi ES. Es zinu, ka bezdarba procents joprojām ir ļoti augsts, taču tas noteikti mazināsies. Latvijas ekonomiskie pamati tagad pēc aizdevuma pro-grammas ir daudz, daudz labāki.

– Cik liels būs Latvijas maksājums Eiropas stabilitātes mehānismā?


– Eiropas stabilitātes mehānisma dalībvalstīm ir jāfinansē organizācijas kapitāls. Tas ir liels, jo mēs vēlamies nodrošināt patiešām vērā ņemamu atbalstu dalībvalstīm un būt patiešām uzticams aizsargmūris, kas pārliecinātu arī finanšu tirgus. Mūsu kopējais kapitāls ir 700 miljardu eiro, no kuriem 80 miljardi eiro jau ir dalībvalstu iemaksāti. Latvijai, kad tā pievienosies, būs jāiemaksā 1,94 miljardi eiro, no kuriem 221 miljons eiro ir jāiemaksā uzreiz, bet pārējo daļu Latvija iemaksās piecās kārtās. Šo katras valsts daļu nosaka saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas kritērijiem, un tas ir maksājums, par ko panākta vienošanās sarunās ar Latviju.

– Vai Latvija ir starp tām valstīm, kas Eiropas stabilitātes mehānismā iemaksā salīdzinoši mazāko daļu?


– Jā, Latvija ir starp tām valstīm, kas iemaksā mazāk. Ir arī īpašs noteikums, kas nosaka iemaksas samazinājumu valstīm, kuras ir nabadzīgākas. Tas attiecas arī uz Latviju 12 gadu pārejas periodā, pēc tam kapitāla iemaksas pieaugs par 900 miljoniem eiro.

– Latvijas parlaments janvārī balsos par valsts pievienošanos ESM. Tā ir daļa no procedūras. Cik pārliecināts esat, ka balsojums būs pozitīvs?


– Jā, jums taisnība. Parlamentam ir jāapstiprina valsts pievienošanās un jāratificē ESM līgums. Tā ir darījušas arī visas pārējās eirozonas valstis. Tas ir starptautisks līgums, uz kura mēs balstām savu darbu. Latvijas amatpersonas un finanšu ministrs, ar kuru esmu bijis kontaktā, ir pārliecināts, ka balsojums būs pozitīvs, un es arī ļoti ceru, ka tā būs.

– Tātad pēc balsojuma parlamentā Latvija oficiāli būs pievienojusies Eiropas stabilitātes mehānismam?


– Būs nepieciešamas vēl pāris dienas, lai ratificēšanas procesu pilnībā pabeigtu. Kā ikviens likums, arī šis būs jāpublicē Latvijas oficiālajā “Vēstnesī”. Tad šis ratifikācijas dokuments būs jāiesniedz Padomes sekretariātam Briselē, un divdesmit dienas vēlāk notiks jaunas valsts uzņemšana Eiropas stabilitātes mehānismā. Līdz ar to tas varētu būt vienīgi agrā martā.

– Jūs jau pirmīt nedaudz pieskārāties Latvijas situācijas vērtējumam, un saskaņā ar statistiku mēs esam salīdzinoši labā formā. Tajā pašā laikā Latvijā ir zema inflācija un augoša ekonomika. Eksperti saka, ka kādā brīdī tas noteikti mainīsies. Būdams pieredzējis un zinošs ekonomists, kādu tuvāko nākotni Latvijai paredzat?


– Tas būs atkarīgs no jūsu valsts ekonomiskās politikas un, protams, arī vides, kādā Latvijas ekonomika attīstīsies. Taču allaž jāatceras, ka katrai ekonomikai ir cikliskums, un nekad nevajag gaidīt, ka visi dati pastāvīgi saglabāsies stabili – gan inflācija, gan ekonomikas izaugsme, gan bezdarba rādītāji. Visu laiku notiek attīstība un mainās cikli, ko ietekmē gan ekonomikas politika, gan vide. Tā kā Rietumeiropa virzās laukā no krīzes, esmu pārliecināts, ka no šīs puses Latvija var gaidīt pozitīvu ietekmi. Saskaņā ar datiem, kas ir mūsu rīcībā, ekonomikas izaugsme Rietumeiropā 2014. gadā būs spēcīgāka un 2015. gadā vēl stiprāka. Tas pozitīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku. Taču būs ļoti svarīgi, lai Latvija turpina drošu un stabilu ekonomikas politiku, lai atbalsta ražošanas izaugsmi ar pareizu izglītības, zinātnes, attīstības un investīciju politiku.

– Jūs jau sacījāt, ka Eiropas stabilitātes mehānisms ir ugunsgrēku aizsargmūris. Cik pārliecināts jūs esat, ka tas ir pietiekami stiprs, lai cilvēki Latvijā var paļauties, ka, šādai organizācijai eksistējot, viņu valsts vienmēr būs finansiālā aizsardzībā?


– Latvija un citas mūsu dalībvalstis var būt mierīgas. To, ka ESM funkcionē labi un var efektīvi aizsargāt dalībvalstis, atzīst arī finanšu tirgi. Pastāv uzskats, ja nebūtu izveidots vispirms Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms un pēc tam Eiropas stabilizācijas mehānisms, piemēram, Īrija un Portugāle vairs nebūtu eirozonas dalībvalstis. Tas būtu milzīgs zaudējums, un baidos, ka tas būtu mainījis arī ES vidi kopumā. Līdz ar to šo abu institūciju – aizsargmūru – rašanās ir ļoti labs rezultāts, jo sākotnēji, veidojot Eiropas Savienību, tās, protams, nebija paredzētas. Institūciju arhitektūrā bija šis robs, kas tagad ir aizvērts. Mēs strādājam sekmīgi. Raugoties uz Eiropas stabilitātes mehānismu, kam ir spēja aizdot 500 miljardu eiro, no kuriem līdz šim ir izmantoti tikai 50 miljardi eiro Spānijai un Kiprai, jo pārējās programmas – Īrijai, Portugālei un Grieķijai – finansēja no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma, mēs redzam, ka 90% no institūcijas kapitāla nav izmantoti, kas ir labi, un šī nauda joprojām ir pieejama jaunu pro-
blēmu gadījumā, kuras, es ceru, tik drīz neradīsies. Tas ir gan iedrošinoši tirgiem, gan ikvienai dalībvalstij, ieskaitot pašu jaunāko – Latviju.

– Vai šis aizsargmūris būtu vēl stiprāks, ja Eiropas stabilitātes mehānismam pievienotos absolūti visas ES dalībvalstis?


– Eiropas stabilitātes mehānismam var pievienoties tikai eirozonas dalībvalstis. Es esmu pārliecināts, ka vienotās valūtas grupai nākamajā gadu desmitā pievienosies vēl vairāk valstu. Iespējams, pat visas, izņemot Apvienoto Karalisti. Tiklīdz tās būs eirozonā un lietos eiro, tās automātiski kļūs par Eiropas stabilitātes mehānisma dalībvalstīm, un tas šo institūciju vēl vairāk stiprinās.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Liels paldies šo interviju !!!
    Kārtējie Latvijas Bankas pārstāvju meli! Izlasiet šodien LATVIJAS AVĪZĒ publicēto interviju ar Klausu Reglingu (LA mājaslapā). Lūk, ko Reglinga kungs saka: “Latvijai, kad tā pievienosies, būs jāiemaksā 1,94 miljardi eiro, no kuriem 221 miljons eiro ir jāiemaksā uzreiz, bet pārējo daļu Latvija iemaksās piecās kārtās. Šo katras valsts daļu nosaka saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas kritērijiem, un tas ir maksājums, par ko panākta vienošanās sarunās ar Latviju.”
    Rimšēvičs & Co apgalvo, ka Latvija no eiro ieviešanas būs ieguvēja – paaugstināsies kredītreitingi un Latvijai būs mazāk jāmaksā par aizņēmumu pārstrukturēšanu. (Latvijas valsts parāds 2013. g. beigās bija aptuveni 5,7 miljardi latu).
    Varbūt kāds finanšu un ekonomikas jomās skolots cilvēks varētu aprēķināt: cik zemiem ir jābūt Latvijas valstij piešķirto aizdevumu atmaksas % un cik gadu desmitiem jāpaiet, lai ar šo % samazināšanu nosegtu šīs vairāk kā 1miljardu lielās iemaksas ESM.
    P.s. Labprāt pasūtītu jūsu laikrakstu, bet … pietrūkst eiro. Pērku kioskā un ja šādas, dokumentālas publikācijas būs vairāk, jo biežāk pirkšu.

  2. jo vairāk maksāsim citiem, jo paši kļūsim turīgāki!

  3. Tagad nav nemaz tik simtprocentīgi, ka Saeima to lietu arī apstiprina, lai ko tur finanšu ministris būtu sacījis.

  4. Kad valstij vajag naudu tā “aizņemas” miljardu no sociālā budžeta!

  5. Valsts iemaksaa,bet ,kad valstij vajaga naudu,vinnai sava nauda jaaaiznnemas ar procentiem,vai taa nav nodokllu maksaataaju maaniissana.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+