Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. februāris, 2014
Drukāt

Pārmaiņu ekonomikas uzņēmumiem svarīgāka pakalpojumu sniegšana, ne peļņa

Foto no Ikšķiles pārmaiņu iniciatīvas arhīvaFoto no Ikšķiles pārmaiņu iniciatīvas arhīva

Pārmaiņu ekonomikas uzņēmumiem vissvarīgākais ir pakalpojumu sniegšana, resursu taupīšana un izaugsme, nevis peļņa.

Nesen (24. janvārī) aptuveni simts interesentu un kopienu ekonomikas kustības aktīvistu pulcējās Latvijas Lauku foruma, “Ikšķiles pārmaiņu iniciatīvas” un biedrības “Homo ecos” rīkotajā pirmajā kopienu ekonomikas forumā. Kustība atbalsta pāreju no šā brīža kapitālistiskās tautsaimniecības sistēmas uz ilgtspējīgu izaugsmi, saprātīgu dabas resursu izmantošanu, cilvēku labklājības līmeņa celšanu un izlīdzināšanu, to saucot vienā vārdā “permakultūra” (no vārdu salikuma “permanent culture”, kas angļu valodā nozīmē ilgstoša kultūra). Patlaban Latvijā tā apvieno aptuveni 300 – 500 aktīvistus un vairākus tūkstošus atbalstītāju. Tā netiek vadīta vai koordinēta.

Izveide likumsakarīga 


Latvijā patlaban īsteno projektu, kam būtu jāparāda, kā mūsu valstī darbojas Lielbritānijas tā saucamais “REconomy” pārmaiņu ekonomikas modelis. “Ir skaidri redzams, ka globālā ekonomika nefunkcionē, pieaug atšķirības starp bagātajiem un nabadzīgajiem cilvēkiem, globalizācijas tendences parāda aizvien lielāku negatīvu ietekmi, tāpēc esmu pārliecināts – ja uz ielas veiktu cilvēku aptauju, tad Latvijas sabiedrības lielākā daļa atbalstītu kopienu ekonomikas vērtības. Šāda viedokļa pamatotību apstiprina arī cilvēku attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā. Pārmaiņu ekonomika nozīmē jaunu pieeju ekonomiskajiem jautājumiem un ekonomiskajai domāšanas sistēmai,” teic Artūrs Polis, biedrības “Ikšķiles pārmaiņu iniciatīva” dibinātājs, viens no kopienu ekonomikas aktīvistiem Latvijā.

Viņš uzsver – kopienu ekonomikas jēdziens nav nekas jauns, mazpilsētu, novadu ekonomikas ir darbojošās gadu tūkstošiem ilgi, tomēr patlaban globalizācija tās noārda. Vairākas valstis, tostarp Lielbritānija un Vācija, rīkojas, lai globalizācijai pretotos. “Latvijā vēl vairāk nekā lielvalstīs aktuāls ir atbalsts vietējiem uzņēmējiem un cilvēku saglabāšana laukos,” labo piemēru pārņemšanas nepieciešamību uzsver A. Polis.

Teorētiskais 
pamatojums


Ar lauku kopienu ekonomiku patlaban saprot cilvēku grupu, kas dzīvo laukos (ciemā, pagastā, mazpilsētā), lieto pieejamos resursus savu vajadzību apmierināšanai. Tātad ražo produktus un pakalpojumus un tos patērē. Pārmaiņu ekonomikas piedāvājums ir rosināt patēriņu un ražošanu tuvāk dzīvesvietai, mācīt un atjaunot cilvēkiem sadzīves prasmes, nodrošināt vietējo pārtikas apgādi, veidot enerģijas patēriņa samazinājuma plānus, nodrošināt vietējo veselības aprūpi, veidot sistēmu vietējo produktu un pakalpojumu maiņai, rosināt maksājumus tuvāk dzīvesvietai.

A. Polis teic, ka lauku kopienu ekonomika ir unikāla katrai vietai. “Ilgtspējīgā lauku kopienu ekonomikā mijiedarbojas bizness, vide un sabiedrība, visi šie nosacījumi ir lauku kopienas ekonomikas sastāvdaļa. Proti, bizness rūpējas par apkārtējās vides saglabāšanu un cilvēku labklājību, sabiedrība rūpējas par kopienas biznesa panākumiem un vides kvalitātes uzlabošanu. Vide un cilvēki ir noteicošais nosacījums cilvēku vēlmei dzīvot kopienā un uzņēmumu vēlmei darboties kopienā,” tā A. Polis.

Brīvā skola Ikšķilē


Latvijā patlaban nedarbojas neviena lauku kopienu ekonomika, tomēr daudzviet var redzēt un novērtēt tās iezīmes. Piemēram, biedrības “Ikšķiles pārmaiņu iniciatīva” izveidotā Ikšķiles brīvā skola (pamatskola) Ikšķiles novadā, kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, aktīvu cilvēku darbošanās Daugavpils novada Ambeļu kopienā, tiešās pirkšanas pulciņi un vēl citi piemēri.

Linards Liberts, viens no Ikšķiles brīvās skolas veidotājiem, atceras, ka grūdienu skolas izveidei deva viņa dzīvesbiedres un vēl vairāku vecāku vēlēšanās skolot bērnus tādā izglītības iestādē, kādu viņi uzskata par vajadzīgu. 2010. gadā ārpus Ikšķiles neapdzīvotā Elkšņu pamatskola ar talcinieku un LEADER projektu naudas atbalstu nu ir sakārtota. Sākotnējais ieguldījums skolas atvēršanai bijis 230 eiro, viss darbs paveikts pašu un talcinieku rokām. Patlaban skolā mācās 30 skolēni, visus gribētājus nevar uzņemt. Īstenoti LEADER programmas projekti par 50 000 eiro.

Skolēni Ikšķiles brīvajā skolā nelieto mobilos tālruņus, divas reizes dienā pa 45 minūtēm dodas ārpus telpām, ēd vien veģetāru un bioloģiskajās saimniecībās audzētu un tiešajā pirkšanā pirktus produktus. Skolā darbojas ļoti daudz interešu pulciņu, bērni vakarā nevēloties doties mājās. Vecāki ir arī apmierināti, ka tuvumā nav neviena veikala. Skolai jau ir ābeļdārzs, iecerēts veidot paraugdārzu. A. Polis uzsver – skolēnu vecāku iesaistīšanās saimnieciskajos darījumos – tiešajā lauksaimniecības produktu pirkšanā – ir labs kopienu un pārmaiņu ekonomikas piemērs, tās iezīme.

Kredīti darba 
vietu iegūšanai


Ēriks Čoders, kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KS) “Allažu saime” vadītājs, uzsver – pēdējo desmit gadu laikā Latvijas laukos neizveidoja nevienu KS, bet patlaban esot sajūta, ka “Latvija ir pamodusies”. “Man šajā mēnesī būs tikšanās Smiltenē, Alojā, Limbažos, kur pašvaldības ar uzņēmējiem vēlas dibināt finanšu kooperatīvus un interesējas par mūsu pieredzi. Par mūsu pieredzi ir ieinteresējušies zviedri, kas 11. februārī būs Allažos,” tā Ē. Čoders.

Aizdodot naudu uzņēmējiem un vietējiem iedzīvotājiem, kas ir KS biedri, finanšu kooperatīvs rosina naudas apriti savā teritorijā, risina sociālos samezglojumus, attīsta uzņēmējdarbību savā teritorijā. KS pazīst savus biedrus, kas paši pārvalda finanšu kooperatīvu, tāpēc vieglāk ir izvērtēt varēšanu aizdevumu atdot. Finanšu kooperatīvi nereti palīdz saviem biedriem tad, kad bankas to atsakās darīt. “Pēdējās krīzes laikā, kad cilvēki no lauku pagastiem īpaši intensīvi devās meklēt naudas ienākumus citviet, mūsu pagastā iedzīvotāju skaits kāpa par 11,3 procentiem. Pārkreditējām 33 uzņēmumus, 76 personām aizdevām naudu mērķiem, kas saistīti ar darba vietu iegūšanu,” tā E. Čoders. Viņš secina – ilgtspējīgas izaugsmes nosacījums ir kopienas spēja nodrošināt kontroli pār resursiem, tostarp finanšu resursiem. Kontroli pār šiem finanšu resursiem var iegūt ar KS starpniecību.

500 ģimenes iepērkas 
tieši no bioloģiskajiem 
zemniekiem


Arī tiešās pirkšanas pulciņi (TPP) uzskatāmi par vienādi domājošu cilvēku apvienībām ar pārmaiņu ekonomikas iezīmi. Rīgā patlaban darbojas seši, Valmierā, Cēsīs un Ikšķilē – pa vienam TPP. “Patlaban veidojas vēl trīs pulciņi,” stāsta Inese Romānova, pārtikas produktu aktīviste no Siguldas. Viņa lēs, ka TPP patlaban kustībā iesaistījušies aptuveni 50 lauksaimnieki un mājražotāji, kas pārtikas produktus piegādā vairāk nekā 500 ģimenēm. TPP ir kopienu ekonomikas iezīme tāpēc, ka tie ir nekomerciāli veidojumi, pilsētnieki brīvprātīgi veic pasūtījumus, sadala laukos izaudzētos un viņiem atvestos produktus. “Motivācija ir svaigi, ar bioloģiskajām metodēm audzēti produkti, tiešais kontakts ar zemnieku, pārliecība par pārtikas produkta izcelsmi un kvalitāti un patīkama sajūta par atbildīgu izvēli,” tā I. Romānova.

Uzziņa


Pārmaiņu uzņēmums (PU)*


Finansiāli rentabla (naudas ieņēmumi vismaz sedz izdevumus) komercpersona, kas apmierina reālu kopienas vajadzību, sniedzot pakalpojumus vai produktus, dod sociālo labumu vai kam ir pozitīva vai vismaz neitrāla ietekme uz vidi.

Pazīmes:


* elastība kā rezultāts – pārmaiņu uzņēmumi veicina kopienas elastību (tostarp pretoties spēju ārējiem satricinājumiem, ekonomikas krīzēm, enerģijas un resursu trūkumam),

* saprātīga resursu izmantošana, tostarp īpaši samazina fosilo resursu izmantošanu, minimizē atkritumu plūsmas,

* vairāk nekā peļņa – PU darbojas, lai sniegtu pieejamus, samērīgi lētus ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus un dotu darbiniekiem pieklājīgu iztikas avotu, nevis tikai peļņas gūšanai īpašniekiem. PU var pelnīt, tomēr to prioritāri iegulda kopienas labumam, nevis investoriem,

* kopienas sastāvdaļa – PU darbojas kopējā labklājības līmeņa celšanas virzienā, īpašumtiesības un kontroles tiesības saprāta robežās ir deleģētas tā darbiniekiem, klientiem, lietotājiem, īrniekiem un kopienai. PU izmanto iespējami atvērtus, autonomus, līdztiesīgus, demokrātiskus, iekļaujošus un atbildīgus biznesa modeļus. PU papildina citus PU un harmoniski sadarbojas ar tiem.

* Definīcija un pazīmes ir atbilstošas Lielbritānijas pārmaiņu iniciatīvu kustības (Transition Movement) pieredzei un izpratnei. Latvijas apstākļiem tās precizēs un pielāgos.

Turpinājums sekos


Līdz martam kopā ar Nīderlandes, Lielbritānijas, Beļģijas, Horvātijas un Itālijas partneriem ir iecerēts sagatavot projektu par kustības ekonomisko vīziju, pieslīpēt definīciju, apzināt partneru finansējumu.

Nākamais solis – atrast atbalstu, kas varot būt ES fondu nauda un Lielbritānijas “Transition net­work” programmas finansējums.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+