Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. jūlijs, 2015
Drukāt

Skrīveros godina kureliešus (5)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Aizvadītajā sestdienā, 25.jūlijā, Skrīveros netālu no Robežu mājām, Dīvajas ielas galā, atklāts piemiņas akmens kureliešiem, informēja Skrīveru Pensionāru biedrības pārstāvis Pēteris Mozulis.

Robežu mājās 1944. gada vasarā atradās ģenerāļa Jāņa Kureļa un kapteiņa Kristapa Upelnieka štābs, kurā 28. jūlijā tika sākta Kureļa grupas formēšana. Tā notika ar vācu atļauju padomju uzbrukuma apstākļos un oficiāli toreiz tika nosaukta par “Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupu”. Uzdevumos bija gan palīdzēt vācu karaspēkam aizkavēt PSRS karaspēku, gan pēc tam izvērst partizānu kustību. Paši kureliešu vienības veidotāji tomēr cerēja, ka tā izdosies radīt atjaunojamās neatkarīgās Latvijas armijas kodolu, kas atkal izcīnīs valstiskumu. Septembrī, kad vācieši atkāpās no Vidzemes uz Kurzemi un kurelieši līdz ar viņiem, tā sauktajā Skrīveru bataljonā bija ap 600 vīru. Piemiņas akmens tapis pēc Skrīveru Pensionāru biedrības ierosinājuma par ziedojumos savāktajiem līdzekļiem. Akmeni sagādāja Skrīveru novada pašvaldības darbinieks Guntis Bokalders, bet to apstrādāja un tekstu iecirta akmeņkalis no Kokneses Modris Stiliņš.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Vēsturiski fakti >>> Juris Atbildēt

    Juri, piekrītu Jūsu viedoklim.
    Jānis Kurelis bija viens no neatkarīgās Latvijas Republikas (1918 – 1939) armijas 57 ģenerāļiem.
    Tolaik LV armijai bija 57 ģenerāļi, bet nebija(!!!) kam cīnīties pret sarkano mēri, kad tas braši iesoļoja LV 1940.gadā.
    No 1942. gada līdz 1943. gada decembrim Kurelis bija Latvijas invalīdu kooperācijas savienības slēgšanas un apsargāšanas arteļa “Apsardze” direktors. 1943. gadā, kad nacistu okupācijas varas iestādes pieļāva Aizsargu organizācijas atjaunošanu, viņš iestājās 5. Rīgas aizsargu pulkā.

    1944. gada jūlija otrajā pusē Rīgas apriņķa priekšnieks un 5. Rīgas aizsargu pulka komandieris Veide, izpildot okupācijas pārvaldes rīkojumu noorganizēt no vēl atlikušajiem Rīgas apriņķa aizsargiem pa vienam bataljonam Rīgā, Skrīveros un Slokā, pilnvaroja ģenerāli Kureli apvienot militārā vienībā 3. un 4.iecirkņa aizsargus, nosaucot šo vienību par “Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupu”. Sākotnēji vienība bija paredzēta iespējamai frontes aizstāvēšanai un speciāli apmācītu cilvēku grupu nosūtīšanai partizānu darbībai frontes aizmugurē. 1944. gada septembrī kurelieši atkāpās uz Kurzemi, kur apmetās Strazdes un Ugāles apkārtnē. Vienības sastāvs nepārtraukti mainījās, sasniedzot 2000-3000 vīru kopskaitu, to papildināja arī dezertieri un leģionāri, kuri nevēlējās atstāt Latviju un doties uz Vāciju, kā arī no mobilizācijas izvairījušies jaunieši un vietējie iedzīvotāji.

    Kureļa grupa uzturēja ciešus sakarus ar 1943. gada 13. augustā nelegāli nodibināto nacionālās pretošanās kustības organizāciju — Latvijas Centrālo padomi, – kā arī ar Zviedrijas militāro izlūkošanas dienestu. Ģenerālis Kurelis un īpaši viņa štāba priekšnieks LCP militārās komisijas loceklis Upelnieks cerēja uz iespējamu 1919. gada situācijas atkārtošanos. 1944. gada 14. novembrī vācu SS un SD vienības aplenca un arestēja to galvenos spēkus Puzes pagasta “Stiklos”. 20. novembrī 8 kureliešu štāba virsniekus jūras kāpās pie Liepājas nošāva, bet daudzi simti nonāca nacistu koncentrācijas nometnēs Štuthofā un Kēnigsbergā.
    Aktīvu pretestību vāciešiem izrādīja TIKAI Kureliešu sastāvā esošā leitnanta Rubeņa bataljons Abavas upes rajonā. Rubenieši vairāk nekā 500 vīru sastāvā sekmīgi atsita daudzus vācu uzbrukumus un turpināja cīņu līdz pat 9. decembrim, kad, pārspēka mākti, bija spiesti izklīst.
    — 14. novembrī pēc Kureļa un citu viņa virsnieku arestēšanas un NOŠAUŠANAS notikusi kratīšana, pēc kuras SS obergrupenfīrers R. Junklauss informējis, ka Jekelns uzskatot Kureli par godīgu “tautieti” un karavīru, atbrīvo viņu un ļauj doties pie savas ģimenes…
    — Dīvainā kārtā VISUS štāba virsnieku NOŠĀVA, bet VIENĪGI varonis Kurelis, kurš NEPRETOJĀS vāciešiem, palika DZĪVS …
    – Kurelis tiek nosūtīts uz Dancigu ģenerāļa Latviešu leģiona ģenerālinspektora Rūdolfa Bangerska rīcībā. 20. novembra vakarā Kurelis ar kuģi devās uz Vāciju… Kad leģiona ģenerālinspekcijas štābam frontes tuvošanās dēļ 1945. gada janvāra beigās steigā bija jāatstāj Danciga, Kurelis ar kājām un, pārvarot lielas grūtības, vienatnē knapi izdevās izbēgt(!!!) no strauji tuvojošās sarkanās armijas. Varonīgi AIZBĒGA no Sarkanās armijas…
    – Kurelis 1951.gadā no Vācijas izceļoja uz ASV, kur dzīvoja Čikāgā, Ilinoisas štatā. Kurelis mira 1954.gada 5.decembrī.
    <<< Drīzāk tā piemiņas vieta domāta NOŠAUTO t.s. Kureļa štāba VIRSNIEKU:
    – Štāba priekšnieka kapteiņa Kriša Krustapa Upelnieka,
    – pulkveža Pētera Liepiņa,
    – kapteina Jūlija Mucenieau,
    – virsleitnantu Jāņa Gregora, Rasas, Prikuļa un Filipsona,
    – darbveža Valtera
    PIEMIŅAI.

  2. Rīgā kureliešu piemiņu godināt kautrējas?

  3. Ideoloģiskā bāze gan šim pasākumam ir divdomīga.Cīņu pret antihitlerisko koalīciju saistīt ar patriotismu droši vien var tikai kompartijas skolu absolventi.

    • Speciāli priekš GRŪTGALVJIEM :

      Pret Krievijas KOMUNISTIEM !!!

      NEVIENS amerikānis vai cits TE ierakumos NEBIJA !!!
      ————————————————————–
      Tā, ja, kremļa trolli !

Draugiem Facebook Twitter Google+