Mobilā versija
Brīdinājums -0.2°C
Andulis, Alnis
Piektdiena, 19. janvāris, 2018
9. decembris, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Žēl Mišas, vēl vairāk – Ukrainas (10)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Mihails Saakašvili

Nesenie notikumi Ukrainā, kas savērpušies ap bijušo (2008 – 2013) Gruzijas prezidentu un neseno Odesas apgabala gubernatoru Mihailu Saakašvili, mums atgādina par divām patiesībām. Pirmā ir mūžsena kā pati cilvēce – revolūcija, jebkuras radikālas pārmaiņas apēd savus radītājus. Otrā mums liecina par modernās Ukrainas valsts vājumu. Un abas visai uzskatāmi savijušās vienā personā – Saakašvili.

Lielās franču revolūcijas asinspirtī galu ņēma viens no galvenajiem terora ideologiem – Robespjērs. Oktobra revolūcijas mantinieki iznīcināja veco “Ļeņina gvardi” – Trocki, Buharinu, Zinovjevu, Kameņevu, latviešu boļševikus. Un pavisam nesenā Latvijas vēsture – daži Tautas frontes līderi pēc valsts neatkarības atgūšanas jaunajai varai pēkšņi kļuva neērti un traucējoši, tos nemanāmi, bet visai mērķtiecīgi nostūma malā. Galvas jau vairs nevienam nost necērt.

Bet kas tad ir Mihails Saakašvili? Cilvēks, kuram izdevās izskaust sīko ikdienas korupciju vienā no šķietami bezcerīgākajām pēcpadomju valstīm – Gruzijā. Kas ir vēl būtiskāk – dažos gados viņš pilnībā izmainīja cilvēku domāšanu. Kā pieminekļi no grandiozā Saakašvili darba palikušas viņa laikā sabūvētās valsts un pašvaldību iestāžu ēkas – caurredzami stikla monstri, kuros var ieskatīties katrs garāmgājējs un redzēt pie galdiem sēdošos ierēdņus vai policistus. Šī fiziskā, acīm saskatāmā caurspīdība, apvienota ar algu palielinājumu un drakoniskiem sodiem par kukuļņemšanu, deva drīzus un paliekošus rezultātus. Kad es pirms diviem gadiem viesojos Armēnijā, no vietējiem vairākas reizes nācās dzirdēt – mēģināt dot kukuli gruzīnu policistam vai autoinspektoram esot pašnāvība.

Odesā Saakašvili izdevās izskaust korupciju ostas muitā un nojaukt vietējo oligarhu patvaļīgi uzceltos žogus pilsētas pludmalēs, kas liedza vienkāršajiem cilvēkiem brīvu pieeju jūrai. Visā Ukrainā cilvēki stāstīja leģendas par buldozeriem, kas ārdījuši betona mūri blakus visskaistākajai Odesas pludmalei “Klintis”. Iepriekšējā prezidenta Janukoviča laikā pat to jau bija paspējuši sagrābt un “prihvatizēt”. Tas bija drosmīgs, acīmredzams un visai simbolisks solis. Tieši ar to Miša, kā Saakašvili bieži dēvē paziņas un mediji, ieguva milzīgu popularitāti visā Ukrainā. Nav brīnums, ka enerģiskais reformators nonāca konfliktā ar savu agrāko sabiedroto, pašreizējo prezidentu Petro Porošenko, kuru nu jau pat Rietumu atbalstītāji vaino pārmaiņu vilcināšanā un nepietiekamā cīņā ar korupciju.

Kopējā bilance šodien ir šāda – varas elitēm ne Gruzijā, ne Ukrainā Saakašvili vairs nav vajadzīgs. Viņam atņemta gan Gruzijas, gan Ukrainas pilsonība, abās valstīs viņš izsludināts meklēšanā. Bet Miša nav no tiem, kas liksies mierā. Tieši viņš ir tas “lakmusa papīrs”, kas uzskatāmi liecina par pašreizējās Ukrainas varas vājumu un neefektivitāti. Vispirms to pierāda nelikumīgā valsts robežas šķērsošana šī gada 9. septembrī, kad, savu atbalstītāju ielenkts, Saakašvili bez pases uzrādīšanas ielauzās Ukrainā no Polijas teritorijas. Vai kaut kas tāds būtu iedomājams, piemēram, uz Latvijas un Baltkrievijas robežas? Taču nē. Un pavisam neseni notikumi – Kijevas centrā pūlis ielenc automašīnu, kurā sēž aizturētais Saakašvili, pārdur riepas, atlauž durvis un izlaiž savu elku brīvībā. Saakašvili dodas uz mītiņu pie parlamenta ēkas un uzstājas ar runu. Tikmēr drošības struktūras viņu izsludina meklēšanā, bet Saakašvili no tribīnes sauc: “Lūk, te es esmu, nāciet!”

Var jau būt, ka Ukrainai, lai virzītos uz priekšu, laiku pa laikam vajadzīga atkal jauna revolūcija. Bet cik ilgi var dzīvot nepārtrauktā spriedzē? Gadu, divus, varbūt trīs, bet ne vairāk. Žēl Mišas, bet vēl vairāk žēl Ukrainas un tās cilvēku.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Saakašvili ir jaunais amerikāņu favorīts, kas īstenotu šīs lielvaras intereses Ukrainā Tāpēc tāds atbalstošs raksts Lavīzē. Sagatavot sabiedrisko domu. Porošenko labprāt izmantoja Rietumu atbalstu, lai sagrābtu varu Ukrainā, un konfliktu Donbasā tagad izmanto personīgas iedzīvošanās nolūkos. Protams, ne jau viens. Un viņam pie kājas reformas un korupcijas izskaušana. Nebūs jau pats sev ienaidnieks.

  2. Kādēļ tad Saakašvili par varītēm laužas citā valstī , ja redz , ka vairākums viņu nepieņem ? Nu, ja Latvijā ierastos kāds no Somijā vai Čehijas un mēģinātu ar savējiem te reformas taisīt? Nu tas vismaz ir neadekvāti.
    Skumji , ka tādu bagātu valsti nepārtauktās revolūcijās kopš 2004.g. noved iznīcībā.

  3. Man gan liekas, ka žurnālists krietni pārspīlē Saakašvili lomu Ukrainā. Kāpēc tad viņu neciena pašā Gruzijā, ja jau viņš tik liels revolucionārs un reformators? Un kas aiz viņa stāv, ka jāmūk no valsts, kur viņš parādās? Redzamā daļa – korupcijas apkarošana, bet neredzamā? Varbūt tieši nekārtību un saspīlējuma
    veicināšana valstī?

  4. Miša (Gorby) kādā savā villā malko armēņu konjaciņu un smejas par visiem! Redz, kā pārbūvēja PSRS, pārdod amerikāņiem 1989.g. Maltā visu un visus “pa lēto”.

  5. Nesen noskatījos pašu ukraiņu seriālu un filmu par alternatīvu prezidentu no tautas. Traģiska realitāte,īpaši, otrā daļa.Labi, ka vismaz paši par sevi spēj paironizēt. T.s. latviešu oligarhi viņējiem varētu pasniegt ūdeni…

  6. Autoram ir taisniba ,ka revolucijas aped savus raditajus . Ari musu Saeima bija meginajumi tikt vala no sovaka .Piemeram , Gundars Valdmanis un Joahims Zigerists . Pec gadiem ir redzams ,ka viniem bija taisniba . Nabaga tautu tomer izdevas nozombet. Var but nav par velu…

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāds ir Latvijas bibliotēku vidējais lasītājs?

Drošības policija (DP) ir sagatavojusi rekomendācijas Latvijas bibliotekāriem, aicinot pievērst uzmanību bibliotēkas apmeklētāju pastiprinātai interesei par islāmu un vardarbību saturošo video materiālu vērošanai internetā. Eiropas valstīs konstatētās tendences liecinot, ka radikāli noskaņotas personas sev interesējošu informāciju aizvien vairāk iegūst no interneta brīvpieejas punktiem, ieskaitot bibliotēkas. DP sagatavojusi bukletu, kurā bibliotekāriem iesaka – ja tiek novērota kāda no DP minētajām pazīmēm, DP aicina noskaidrot konkrētās personu vārdu, aprakstu un informēt par to Drošības policiju.

Vai deputātu Artusa Kaimiņa un Valda Kalnozola savstarpēja cīkstēšanās dara kaunu Saeimai?
Draugiem Facebook Twitter Google+