1214. gada 20. februārī 0
Pirms 800 gadiem, 1214. gada 20. februārī, Romas pāvests Inocents III atbrīvoja Rīgas bīskapiju no Brēmenes arhibīskapa pārraudzības.
Līdz ar to bīskaps Alberts, kurš gan arī pats bija no Brēmenes, nonāca tiešā Romas pāvesta pakļautībā, bet reāli tas nozīmēja brīvākas rokas Latvijas sentautu kristīšanā un teritorijas kolonizēšanā. Inocents III gan neapmierināja Alberta vēlmi tikt paaugstinātam par arhibīskapu, kas nozīmētu tiesības iecelt bīskapus citās Livonijas bīskapijās. Tomēr Alberts turpināja ceļu uz savas varas autonomijas nostiprināšanu. 1225. gada 1. decembrī Vācijas karalis Heinrihs VII piešķīra viņam principātu pār līvu un letu zemēm, kā arī tiesības kalt naudu un dibināt pilsētas pilsoņu komūnu Rīgā. Tādējādi Alberts faktiski kļuva par iekarotās zemes valdnieku, – ar tiesībām izlēņot tās daļas vasaļiem.
