Pirms 610 gadiem, 1404. gada 18. februārī, turīgā ģimenē Dženovā piedzima viena no izcilākajām Itālijas renesanses laikmeta personībām Leons Batista Alberti (1404 – 1472).

Lasītākie

“Situācija ir bezcerīga.” Gazprom nezina, ko darīt ar 60 miljardiem kubikmetru nepārdotās gāzes 7

Veselam

Kas notiek ar krūtīm, ja sieviete atsakās no krūštura valkāšanas? 15

“Cirkulī” par tualeti jāmaksā? Soctīklotājus pārsteidz šķietami jauna kārtība degvielas uzpildes stacijās

Lasīt citas ziņas

Viņš bija talantīgs daudzās jomās – literatūrā, filozofijā, bija arhitekts, mākslas teorētiķis un mācītājs. Alberti uzrakstīja pirmo itāļu valodas gramatiku, tomēr pasaulē par viņu vairāk runā tieši kā par arhitektu. Pazīstamākais un ietekmīgākais Alberti darbs ir mecenāta Ručelai dzimtai Florencē būvētais ”palaco” jeb pils, kura celtniecība sākās 1455. gadā. Ēkas fasāde kļuva par vēlāk daudzkārt atdarinātu renesanses laikmeta pilsoniskās arhitektūras paraugu. ”Palazzo Rucellai” piemin teju katrā arhitektūras vēstures grāmatā, jo sienu rustika, pilastri un antablementi kļuva par Florences renesanses pazīmi. Alberti stilam pieder arī 1863. – 1867. gadā arhitektu Roberta Pflūga un Jāņa Baumaņa projektētais Latvijas Republikas Saeimas nams.