Pirms 520 gadiem, 1492. gada 17. aprīlī, dženoviešu jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs, no vienas, un Kastīlijas karaliene Izabella I kopā ar Aragonas karali Ferdinandu II, no otras puses, parakstīja tā saukto Santafē kapitulāciju.

Lasītākie

“Baltijas valstis nav vērts žēlot!” Kols vērsies drošības dienestā par Mamikina izteikumiem Krievijas televīzijā

Ja šīs baisās laika prognozes piepildīsies, Eiropu gaida simtiem gadu ilgs sausums un tam sekojošs bads

Krievijas pilsoņi masveidā bēg no Putina; emigrēšana tieši uz šo valsti ir patiesi negaidīta

Lasīt citas ziņas

Šo vienošanos uzskata par vienu no nozīmīgākajiem līgumiem, kāds jebkad cilvēces vēsturē noslēgts starp valsti un privātpersonu. Spānijas valdnieki apņēmās apmaksāt Kolumba ekspedīciju jauna jūras ceļa meklējumos uz Indiju un deva viņam vicekaraļa un ģenerālgubernatora tiesības visās jaunatklātajās teritorijās. Kolumbs, kurš šajā braucienā atklāja Ameriku, tāpat bija tiesīgs paturēt desmito daļu visu ekspedīcijā iegūto bagātību. Vienošanās tika parakstīta karaspēka nometnē pie Sanafē Granādā. Tas notika dažas nedēļas pēc tam, kad bija beigusies rekonkista – arābu padzīšana no mūsdienu Spānijas teritorijas.