Pirms 520 gadiem, 1492. gada 17. aprīlī, dženoviešu jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs, no vienas, un Kastīlijas karaliene Izabella I kopā ar Aragonas karali Ferdinandu II, no otras puses, parakstīja tā saukto Santafē kapitulāciju.

Lasītākie

TV24

Krievi Maskavas purvos sākuši gaudot – Slaidiņš informē, par ko tas liecina

Maskava ir zaudējusi visu: Indijas lēmums pieliek punktu Putina ilūzijām

“Ar pavēsti sauc uz komisiju, lai sodītu par rozi,” Anitas Daukštes ģimene piedzīvo šķietami kuriozu situāciju, taču viss izrādās nopietni

Lasīt citas ziņas

Šo vienošanos uzskata par vienu no nozīmīgākajiem līgumiem, kāds jebkad cilvēces vēsturē noslēgts starp valsti un privātpersonu. Spānijas valdnieki apņēmās apmaksāt Kolumba ekspedīciju jauna jūras ceļa meklējumos uz Indiju un deva viņam vicekaraļa un ģenerālgubernatora tiesības visās jaunatklātajās teritorijās. Kolumbs, kurš šajā braucienā atklāja Ameriku, tāpat bija tiesīgs paturēt desmito daļu visu ekspedīcijā iegūto bagātību. Vienošanās tika parakstīta karaspēka nometnē pie Sanafē Granādā. Tas notika dažas nedēļas pēc tam, kad bija beigusies rekonkista – arābu padzīšana no mūsdienu Spānijas teritorijas.