Pirms 400 gadiem, 1612. gada 28. decembrī, Florencē astronoms Galileo Galilejs, vērojot zvaigžņoto debesi paša konstruētā teleskopā, kļuva par pirmo zinātnieku, kurš ieraudzīja Saules sistēmas astoto un vistālāko planētu Neptūnu.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Gadsimtiem rūpīgi glabāts noslēpums: ko par tevi atklāj tava dzimšanas mēneša akmens

Kokteilis

Noslēpumi, ko atklāj cipari: atklāj, ko par tavu raksturu un likteni stāsta dzimšanas gada pēdējais cipars

Lasīt citas ziņas

Galilejs gan to noturēja par vienkāršu zvaigzni un tā arī reģistrēja savos pierakstos. Vajadzēja pienākt 1846. gadam, lai 4,5 miljardu kilometru tālo planētu atklātu otrreiz. Neptūns ir četras reizes lielāks un 17 reižu smagāks par Zemi. Uz tā ūdens, amonjaka un metāna sajaukuma virsmas valda ap mīnus 300 °C temperatūra, bet ļoti blīvā atmosfēra sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija.