Pirms 400 gadiem, 1612. gada 28. decembrī, Florencē astronoms Galileo Galilejs, vērojot zvaigžņoto debesi paša konstruētā teleskopā, kļuva par pirmo zinātnieku, kurš ieraudzīja Saules sistēmas astoto un vistālāko planētu Neptūnu.

Lasītākie

Mājas

Māju apsēdušas peles? 15 smaržas, kuras šie grauzēji vienkārši nespēj paciest

Kokteilis

Īpaša enerģija: 4 dzimšanas datumi, kas sevī ietver gudrību no iepriekšējām dzīvēm

Paciente ar sūdzībām par galvassāpēm vēršas vairākās slimnīcās, taču pretī saņem vien nievājošu attieksmi – kā vēlāk izrādās, viņai diagnosticēta nopietna slimība

Lasīt citas ziņas

Galilejs gan to noturēja par vienkāršu zvaigzni un tā arī reģistrēja savos pierakstos. Vajadzēja pienākt 1846. gadam, lai 4,5 miljardu kilometru tālo planētu atklātu otrreiz. Neptūns ir četras reizes lielāks un 17 reižu smagāks par Zemi. Uz tā ūdens, amonjaka un metāna sajaukuma virsmas valda ap mīnus 300 °C temperatūra, bet ļoti blīvā atmosfēra sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija.