Pirms 400 gadiem, 1612. gada 28. decembrī, Florencē astronoms Galileo Galilejs, vērojot zvaigžņoto debesi paša konstruētā teleskopā, kļuva par pirmo zinātnieku, kurš ieraudzīja Saules sistēmas astoto un vistālāko planētu Neptūnu.

Lasītākie

Lūdz palīdzību Jāņa meklēšanā: “Jāķemmē krasti līdz pat jūrai, jo HES bija palaidis turbīnas, straume nereāla – apgāza laivu…”

Bijušais CIP vadītājs: ASV apzināti deva Ukrainai ieročus, lai tā “asiņotu”, nevis uzvarētu 130

Spriedze pie robežas: Polija izsaka brīdinājumu Vācijai

Lasīt citas ziņas

Galilejs gan to noturēja par vienkāršu zvaigzni un tā arī reģistrēja savos pierakstos. Vajadzēja pienākt 1846. gadam, lai 4,5 miljardu kilometru tālo planētu atklātu otrreiz. Neptūns ir četras reizes lielāks un 17 reižu smagāks par Zemi. Uz tā ūdens, amonjaka un metāna sajaukuma virsmas valda ap mīnus 300 °C temperatūra, bet ļoti blīvā atmosfēra sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija.