1625. gada 18. martā 0

Pievieno LA.LV

Pirms 390 gadiem, 1625. gada 18. martā, Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Grobiņas pilī “uz pilsētas namnieku un iedzīvotāju pazemīgu lūgumu” dāvāja Liepājai pilsētas tiesības un nosprauda pilsētas robežas.

Kokteilis
1, 2, 3 vai vairāk? Saskaiti, cik patskaņu ir tavā vārdā, un uzzini, ko tie vēsta par tavu likteni
Kokteilis
Dvīņiem – telepātija, Vēzim – priekšnojauta: raganas spēks, kas piemīt katrai zodiaka zīmei
Kokteilis
Tev mājās ir kāds vecs rokaspulkstenis? 15 padomju laika lietas, par kurām kolekcionāri šobrīd gatavi maksāt labu naudu
Lasīt citas ziņas

Liepājnieki ieguva arī ģerboni – sarkanu lauvu, kas ar labo ķepu atbalstās pret liepu. Kā apdzīvota vieta un tirgošanās punkts piejūras ceļā no Rīgas uz Kēnigsbergu (Kaļiņingradu) un Dancigu (Gdaņsku) Līvas ciems gan pastāvēja jau sen. Un jau kopš 15. gadsimta tam atkārtoti nelaimējās tikt nopostītam karos. 17. gadsimta beigās pilsētā bija ap 200 namnieku – pilntiesīgu pilsētas pilsoņu. Pārvaldes kārtību Liepājā noteica līdzīgu Rīgai – pilntiesīgie pilsētas pilsoņi jeb namnieki veidoja pilsētas padomi – rāti. Amatnieki dibināja amatu brālības – cunftes, pastāvēja arī Lielā (tirgotāju) ģilde un Mazā (amatnieku) ģilde. Pirmā birģermeistara gods tika Johanam Ruprehtam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.