Pirms 240 gadiem, 1772. gada 29. martā, ceļojuma laikā Londonā nomira daudzus laikabiedrus fascinējušais zviedru filozofs, teologs un mistiķis Emanuels Svēdenborgs.

Lasītākie

Veselam

“Raudot zvana savai meitai un saka, ka viņu it kā laidīšot mājās” – Kurzemes pusē paciente saskārusies ar neaptveramu mediķu vienaldzību

Nikns Putins negaidīti ierodas Minskā: ko Lukašenko sastrādājis?

Laimēja 167 miljonus un pēc dienas jau zaudēja visu – kas notika ar loterijas uzvarētāju?

Lasīt citas ziņas

Interesanti, ka savu nāves dienu kādā vēstulē mēnesi iepriekš viņš bija precīzi paredzējis. Svēdenborgs ticēja spiritismam, redzēja vīzijas, uzskatīja, ka sapņos kontaktējas ar garu pasauli un dažas reizes pie viņa atnācis arī Dievs. Savus darbus viņš rakstīja latīņu valodā un noformulēja “Jaunās Jeruzalemes” ticību – filozofiskos uzskatos un konstrukcijās balstītu kristīgo mācību, kam turpmākajos gados radās sekotāji visā Eiropā, tā sauktie svēdenborgieši. Svēdenborgs bija viens no veģetārisma aizsācējiem Eiropā, jo viņa ieskatā gaļu pārtikā patērējot tikai grēcīgi radījumi. Vienlaikus pret zivīm teologam iebildumu nebija.