Pirms 220 gadiem, 1792. gada 28. februārī, Pībē, netālu no Rakveres, vācbaltu muižnieka ģimenē piedzima pasaulslavenais dabaszinātnieks, viens no embrioloģijas un salīdzinošās anatomijas pamatlicējiem Karls Ernsts fon Bērs (1792 – 1876).

Lasītākie

Veselam

“Raudot zvana savai meitai un saka, ka viņu it kā laidīšot mājās” – Kurzemes pusē paciente saskārusies ar neaptveramu mediķu vienaldzību

Atlikuši trīs gadi: ANO brīdina par postošiem draudiem pasaulei

Nikns Putins negaidīti ierodas Minskā: ko Lukašenko sastrādājis?

Lasīt citas ziņas

Lielāko daļu savu pētījumu un atklājumu fon Bērs izdarīja Kēnigsbergas universitātē un Sanktpēterburgas Zinātņu akadēmijā. Viņš pirmais aprakstīja sievietes olšūnas uzbūvi un apaugļotas olšūnas dalīšanos, kā arī norādīja, ka kopējā visiem mugurkaulniekiem raksturīgā pazīme ir horda. Bēru īpašā godā tur viņa studiju un vecumdienu pilsētā Tartu, kur tam uzcelts piemineklis.