Pirms 200 gadiem, 1816. gada 16. jūnijā, villā “Diodati” pie Ženēvas ezera, Šveicē, angļu dzejnieks lords Bairons saviem draugiem, literātiem Pērsijam Šellijam, viņa sievai Mērijai Šellijai, Mērijas pusmāsai Klērai Klermonai un Džonam Polidori lasa priekšā folklorizētu vācu šausmu stāstu izlasi “Fantasmagoriana”.

Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 531

Lasīt citas ziņas

Visi klausītāji villā uzturas jau trīs dienas, jo ārā ir vasarai netipiski auksts un ļoti nejauks laiks. Bairons uzaicina klātesošos, lai viņi dzirdētā iespaidā arī paši uzraksta katrs savu šausmu stāstu. Un pasaule saņēma drebuļu stāstu klasiku – literātes un ceļojumu aprakstu rakstītājas Mērijas Šellijas “Frankenšteinu”, tas ir, vēstījumu par apsēstu zinātnieku, kurš “konstruē” cilvēku, kā arī rakstnieka un ārsta Polidori iztēlē dzimušo īsstāstu “Vampīrs” – drūmu stāstījumu par noslēpumainu nemirstīgu lordu, kurš savaldzina un nogalina sievietes, izsūcot tām asinis. Starp citu, arī pats Bairons uzrakstīja variācijas par vampīru tematu, taču darbs palika nepabeigts. Viņš radīja arī apokaliptisku poēmu “Darkness” (“Tumsa”), vēstījumu par cilvēku, kurš palicis visā pasaulē vienīgais.