Pirms 200 gadiem, 1816. gada 16. jūnijā, villā “Diodati” pie Ženēvas ezera, Šveicē, angļu dzejnieks lords Bairons saviem draugiem, literātiem Pērsijam Šellijam, viņa sievai Mērijai Šellijai, Mērijas pusmāsai Klērai Klermonai un Džonam Polidori lasa priekšā folklorizētu vācu šausmu stāstu izlasi “Fantasmagoriana”.

Lasītākie

Mājas

Māju apsēdušas peles? 15 smaržas, kuras šie grauzēji vienkārši nespēj paciest

Kokteilis

Īpaša enerģija: 4 dzimšanas datumi, kas sevī ietver gudrību no iepriekšējām dzīvēm

Paciente ar sūdzībām par galvassāpēm vēršas vairākās slimnīcās, taču pretī saņem vien nievājošu attieksmi – kā vēlāk izrādās, viņai diagnosticēta nopietna slimība

Lasīt citas ziņas

Visi klausītāji villā uzturas jau trīs dienas, jo ārā ir vasarai netipiski auksts un ļoti nejauks laiks. Bairons uzaicina klātesošos, lai viņi dzirdētā iespaidā arī paši uzraksta katrs savu šausmu stāstu. Un pasaule saņēma drebuļu stāstu klasiku – literātes un ceļojumu aprakstu rakstītājas Mērijas Šellijas “Frankenšteinu”, tas ir, vēstījumu par apsēstu zinātnieku, kurš “konstruē” cilvēku, kā arī rakstnieka un ārsta Polidori iztēlē dzimušo īsstāstu “Vampīrs” – drūmu stāstījumu par noslēpumainu nemirstīgu lordu, kurš savaldzina un nogalina sievietes, izsūcot tām asinis. Starp citu, arī pats Bairons uzrakstīja variācijas par vampīru tematu, taču darbs palika nepabeigts. Viņš radīja arī apokaliptisku poēmu “Darkness” (“Tumsa”), vēstījumu par cilvēku, kurš palicis visā pasaulē vienīgais.