1837. gada 23. martā. 0
Dzimis astronomijas popularizētājs R. E. Proktors
Pirms 180 gadiem Londonā dzimis britu astronoms Ričards Entonijs Proktors (1837 – 1888), kura pazīstamākais ieguldījums Visuma un tā ķermeņu izpratnē ir teorija par Mēness krāteru izcelsmi 1873. gadā, kā arī Marsa virsmas kartes sagatavošana 1867. gadā. Pirms Proktora izplatīts bija uzskats, ka Mēness krāteriem ir vulkāniska izcelsme, taču zinātnieks norādīja, ka drīzāk tie ir meteoru triecienu rezultāts. Izmantojot laikabiedra, astronoma Viljama Rutera Deivisa ar teleskopu veikto Marsa novērojumu skices, Proktors izgatavoja Marsa karti, kurā iezīmēja mūsdienās zināmos kontinentus, jūras, līčus, šaurumus, taču ne kanālus. Marsa vietvārdu nosaukumi gan laika gaitā ir mainījušies. Proktors ātri saprata, ka ar ierobežotam lokam domātiem apcerējumiem astronomijā maizi vien nenopelnīt, tādēļ 19. gadsimta 60. gadu otrajā pusē viņš sāka piesūtīt dažādiem žurnāliem populārā valodā sagatavotus aprakstus par Saules sistēmas planētām, komētām, zvaigznēm un miglājiem. Tie astronomam atnesa ne vien labus honorārus, bet tāpat plašu atpazīstamību tā laika sabiedrībā, kas tādējādi saņēma pamatzināšanas astronomijā. Proktors kļuva ļoti pieprasīts kā astronomijas popularizētājs, un apbraukāja ar lekcijām arī ASV un Austrāliju.
