1862. gada 12. maijā. Kronvalda parka sākums 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 160 gadiem vāciskā Rīgas Strēlnieku biedrība saņēma Krievijas impērijas instanču atļauju bez atlīdzības izmantot šaušanas apmācībām 20 tūkstošu kvadrātasu zemes gabalu starp bijušo Rīgas nocietinājumu kanālu un Nikolaja (Krišjāņa Valdemāra) ielu.
Līdz tam brīdim klajums skaitījās piederīgs Rīgas Citadelei, taču Strēlnieku biedrība tajā iecerēja ne vien vietu šaušanai ar bisēm, bet arī parku, biedrības ēku ar fasādi pret Nikolaja (K. Valdemāra) ielu un “kēgelbāni”, tas ir, boulinga celiņus.
Tas bija sākums tā saucamajam Strēlnieku dārzam, ko mūsdienās pazīstam kā Kronvalda parku. Pirms tur sāka saimniekot biedrība, šī vieta bija ievērojama vien ar to, ka pilsēta tajā ziemā izgāza no ielām izvesto sniegu, bet vasarās nobēra netīrumus.
Nokārtojusi īpašumtiesības, biedrība 1865. gadā ķērās pie sava nama celtniecības pēc Jāņa Frīdriha Baumaņa projekta. Divstāvu koka ēka, atjaunota pēc 1873. gada ugunsgrēka, vispirms deva pajumti vairākām vācbaltu organizācijām, bet 20. gadsimta 20.–30. gados tajā atradās Latvijas armijas virsnieku klubs.
Zāli gadskārtējās Preses balles vajadzībām klubā tradicionāli nomāja Latvijas preses karaļi Benjamiņi. Padomju okupācijas laikā nams nonāca PSRS Baltijas kara apgabala sporta kluba rīcībā.
Vēsturisko ēku nojauca, 1981. gadā būvējot Latvijas kompartijas Centrālās komitejas Politiskās izglītības namu, tagadējo Rīgas Kongresu namu.
