1863. gada 21. novembrī 0
Pirms 150 gadiem, 1863. gada 21. novembrī, Rīgas pilsētas rīcībā tika nodota teritorija, kurā agrāk atradās pilsētas vaļņi un nocietinājumu grāvis.
Bijušo vaļņu un bastionu norakšana bija sākusies 1857. gadā – pēc tam, kad Krievijas impērijas vadība nolēma, ka cietokšņa statuss Rīgai vairs nav nepieciešams. Būvgružus un smiltis no aizsardzības būvēm sagāza apkaimes purvainākajās vietās, bet no tā, kas palika pāri, agrākā Smilšu bastiona vietā uzbēra Bastejkalnu. Starp kanālu un tagadējo Elizabetes ielu vēl nebija nevienas ēkas. Tikai no Elizabetes ielas Brīvības ielas virzienā sākās Pēterburgas priekšpilsēta ar mazām koka ēkām. Tas, ko tagad lielā mērā saprotam ar jēdzienu Rīgas arhitektūra, faktiski sāka veidoties vien 19. gadsimta otrajā pusē. Pirmā lielākā būve aiz agrākās vaļņu līnijas bija tajā pašā 1863. gadā celtais tagadējās Nacionālās operas nams. Pēc vaļņu joslas noņemšanas arhitektiem un būvniekiem pavērās līdz tam nepieredzēti plašs darba lauks.
