Pirms 150. gadiem, 1864. gada 16. janvārī, Prūsija un Austrija uzstādīja Dānijai 48 stundu ultimātu, pieprasot atteikties no iepriekšējā gada 18. novembrī pieņemtās konstitūcijas normas, kas faktiski noteica, ka Šlēzvigas hercogiste ir Dānijas sastāvdaļa.

Lasītākie

Lai krīzes vai kara situācijā neciestu badu… 10 pārtikas produkti, kuri nebojājas gadiem ilgi

Kokteilis

Kas jūs bijāt iepriekšējā dzīvē? Vienkāršs aprēķins pēc dzimšanas datuma var sniegt atbildi

Pēc Irānas “nē” Trampam ASV “pastardienas lidmašīna” pamanīta riņķojam virs ASV kodolieroču vadības centra

Lasīt citas ziņas

Šlēzviga un Holšteina kā Dānijas un Prūsijas robežapgabals bija viens no 19. gadsimta Eiropas ”karstajiem” punktiem. Tā dēļ viens vācu – dāņu karš 1848. gadā jau bija izraisījies. Tagad bija kārta nākamajam, jo Dānijas karalis Kristians IX ultimātu noraidīja, maldīgi cerot uz Anglijas palīdzību. Karš sākās ar austriešu un prūšu apvienoto spēku uzbrukumu Dānijai 1. februārī; karš bija tiem laikiem īss, taču asiņains un noslēdzās 30. oktobrī ar Dānijas sakāvi. Ar to Šlēzvigas – Holšteinas epopeja nenoslēdzās, jo 1867. gadā tās dēļ atkal karoja – šoreiz Prūsija ar Austriju. Zemi ieguva Prūsija. Tikai 1920. gadā referendums lēma, ka Šlēzvigas ziemeļdaļa ar dāņu vairākumu atdodama Dānijai, bet Šlēzvigas dienvidi un Holšteina paliek Vācijai, kā tas ir arī mūsdienās.