1868. gada 10. novembrī. Rīgas Latviešu biedrība “ceļ priekšniekus” 0
Laiku mērot pēc vecā stila (pēc jaunā 22. novembrī), pirms 150 gadiem sanāca oktobrī izveidotās Rīgas Latviešu biedrības (RLB) pirmā pilnsapulce. Par biedrības priekšsēdētāju ievēlēja sabiedrisko darbinieku Bernhardu Dīriķi.
“Latviešu Avīzes” par pirmo pilnsapulci vēstīja: “Latviska biedrība tanī 10. novemberī bija sapulcējusies savus priekšniekus celt. Uzcēluši par prezidenti to hofrātu Dīriķ, par 1. viceprezidenti to fabrīķdirektori Tomson, par 2. viceprezidenti to arhitektu Bauman, par rakstu vedēju to skolotāju Krauklis un par kassīreri to buhhalteri Tiedeman. Tai biedrībā esot 132 locekļi”.
Savukārt otrs tolaik populārais latviešu izdevums “Mājas Viesis” šajā sakarā informēja: “Te Rīgā ir ietaisījusies jauna biedrība, kas saucās Rīgas Latviešu biedrība un kurai savi īpaši apstiprināti likumi. Šī biedrība nodomājuse gādāt par apgaismošanu, par zinātības kopšanu, lētu grāmatu apgādāšanu un tā joprojām”.
RLB nodibināšana ir latviešu pašorganizēšanās sākuma punkts, vecākā oficiāli dibinātā latviešu organizācija. Pirmskara Latvijā bija pieņemts uzskatīt, ka RLB ir neatkarīgās Latvijas sākums, jo bijusi “valsts ideju šūpulis”.
Visādā gadījumā biedrībai toreiz bija ne vien sabiedriski kulturāla, bet arī politiska nozīme. Latvieši bija mēģinājuši biedroties un veidot “zinātniski literāru” biedrību, kādas bija vāciešiem, jau 19. gadsimta 40. gados, taču varas iebildumu un pašu organizatoriskās nespējas dēļ tad tas nebija sekmējies.
