Vai Latvijā gaidāma pirmā tiesvedība par kaķi? 0
Autore: Marta Mackeviča
Oktobrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā, nostiprinot, ka dzīvnieki nav lietas, bet gan dzīvas un justspējīgas būtnes. Iespējams, tieši šajā kontekstā iezīmējama kāda vēl līdz šim nebijusi, bet likumsakarīgi sagaidāma tiesvedība, lai atgūtu savu dzīves draugu – kaķi. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 290 526 mājdzīvnieki, tostarp 232 742 suņi, 57 485 kaķi un 299 seski. Ņemot vērā reģistrēto lielo skaitu mājdzīvnieku, domājams, nākotnē sagaidāmas arī citas līdzīgas tiesvedības.
Cīņa par draugu, ar kuru kopā nodzīvoti daudzi gadi
Kā zināms, cilvēks cilvēkam nepieder, bet savulaik divu ģimeni dibināt gribošu cilvēku viens otram teiktais “jā” vārds mēdz nebūt mūžīgs. Konkrētajā situācijā, pirmšķietami, viss atrisināts un pāris vienojies par sadzīves jautājumiem, tikai viens “bet” – dāma, atstājot dzīves vietu, izlēmusi paņemt arī kunga kaķi, par ko pāris iepriekš nebija vienojies. Domājams, ka juristiem nāksies “atlocīt piedurknes”, jo kungs negrasās padoties bez cīņas un šķirties no sava drauga, kuru iegādājies kādā lauku sētā teju pirms desmit gadiem, turklāt vēl pirms laulības.
Ja dzīvnieks iegādāts kopdzīves laikā
Neraugoties uz Civillikuma nostiprināto principu attiecībā pret dzīvnieku kā dzīvu un justspējīgu būtni, civiltiesiskajās attiecībās tam joprojām tiek piemēroti tiesību noteikumi, kas nosaka piederību un atbildību. Civillikuma regulējums nosaka, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem ar abu līdzekļiem vai cita laulātā darbības palīdzību, ir laulāto kopīgā manta. Minētais, saprotams, ir pilnībā attiecināms arī uz dzīvniekiem – gan ganāmpulku, gan arī lolojumdzīvniekiem.
Attiecīgi šādās situācijās, ja dzīvnieks iegādāts kopdzīves laikā, ir juridiski sarežģītāk. Teorētiski dzīvnieks pat varētu tikt atzīts par kopīpašumu, nosakot arī tā dalītās lietošanas kārtību, bet, vai tas atbilst kaķa kā dzīvas un justspējīgas būtnes būtībai? Konkrētajā gadījumā ir vēl sarežģītāk – kaķis ir pirkts pirms laulības, taču brīdī, kad līgavainis bija jau nopircis māju un līgava tajā jau bija sākusi dzīvot, tāpēc tieši viņa aizveda dzīvnieku pie veterināra un izņēma kaķim vakcinācijas pasi, ierakstot tajā sevi kā kaķa īpašnieci.
Mājdzīvnieka vakcinācijas apliecība nav viennozīmīgs pierādījums par īpašumtiesībām
Jāatgādina, ka Latvijas Republikā nav viennozīmīga veida, kā identificēt konkrēta mājdzīvnieka īpašnieku, bet šķiršanās gadījumā tiesvedībā nozīme var būt katrai niansei. Maldīgs būtu priekšstats, ka par mājdzīvnieka īpašnieku būtu atzīstama tikai tā persona, kura, kā tās īpašnieks, fiksēta Eiropas lolojumdzīvnieka pasē (izsniedz kopš 2022. gada), vai mājdzīvnieka vakcinācijas apliecībā, jo primāri tie tomēr ir medicīniski un dzīvnieka identitāti apliecinoši dokumenti, nevis īpašuma tiesību akts. Jo vairāk – tos izsniedz citām vajadzībām un bez īpašumtiesību pierādīšanas. Šajā gadījumā policija atteicās ierosināt kriminālprocesu par slepenu un patvaļīgu kaķa paņemšanu no kunga mājas, kopā ar dzīvnieku aiznesot arī viņa pārtiku gandrīz 1000 eiro apmērā (kaķim bija nepieciešama ļoti specifiska pārtika, kas tika iegādāta ārpus Latvijas), uzskatot to par civiltiesisku strīdu, tāpēc strīds tagad būs jārisina tiesai.
Ņemot vērā normatīvo aktu regulējumu vai, precīzāk izsakoties, nepastāvot vienam konkrētam un nepārprotamam risinājumam tajos, tiesai drīzāk nāksies vērtēt visu strīdu pēc būtības un ņemt vērā arī citus apstākļus, kurus strīda puses spēs pierādīt. Gribētos ticēt, ka tiesā tiks “svērta” arī katras personas emocionālā saikne ar dzīvnieku, katra līdzšinējais ieguldījums mājdzīvnieka aprūpē, mājdzīvnieka sadzīves apstākļi – lolojumdzīvnieka ierastā un drošā vide, kura nerada ilgstošu stresu vai ciešanas, kā arī personas spēja pienācīgi rūpēties par dzīvnieku. Īpaši situācijā, ja kaķēns teju savu pusmūžu pavadījis konkrētā dzīvesvietā – savrupmājā. Gribētos arī ticēt, ka šis tiesas lēmums, līdzīgi kā bērnu jautājumos, kalpos tieši lolojuma labākajām interesēm. Cerēsim arī, ka konkrētais tiesas lēmums nekļūs vien par statistiku kategorijā “laulības šķiršana un mantas sadale”, mūsdienu aizvien vairāk šķiramo bezbērnu ģimenēs, tiesām bērnu vietā dalot mājdzīvniekus.
