1868. gada 25. decembrī. Dzimis Rīgas Latviešu biedrības reformētājs 0
Pirms 150 gadiem Talsu apriņķa Nurmuižā zemnieka ģimenē piedzima viens no aktīvākajiem un ievērojamākajiem 19./20. gadsimta mijas latviešu atmodas darbiniekiem, ilggadējais Rīgas Latviešu biedrības (RLB) aktīvists un vadītājs Andrejs Krastkalns.
Lai arī viņam var pārmest pārlieku “ielaišanos” ar vācu aprindām un priekšrokas došanu pragmatiskai pieejai nacionālas jūsmas vietā, Krastkalns jebkurā gadījumā godināms kā pirmais latvietis Rīgas pilsētas valdē 1907. gadā un pirmais latvietis – Rīgas pilsētas vadītājs 1916. gadā.
Konservatīvajām pilsoniskajām aprindām piederīgais advokāts gan nespēja laikus noorientēties 1918. gada sarežģītajā politiskajā situācijā un sākotnēji kopā ar citu RLB personību – Frici Veinbergu – aizstāvēja Baltijas hercogistes izveidošanas ideju.
Tāpat viņš 1919. gadā kļuva par vācu izveidotās Andrieva Niedras valdības apgādības lietu ministru. Krastkalna loma šajā ziņā gan bija drīzāk pozitīva, jo viņš bada draudu apstākļos organizēja pārtikas piegādes Rīgai.
Tomēr pagātnes dēļ 1922. gadā Krastkalnu mēģināja apsūdzēt valsts nodevībā. Kā vēlāk atzīmēja Arveds Bergs, Krastkalnu “varēja ķert uz to, ka viņš savu stāvokli mainījis”.
Latviešu sabiedrības lielākajā daļā viņš tomēr turpināja baudīt cieņu. Neatkarīgajā Latvijā viņš vienu reizi tika ievēlēts par Saeimas deputātu, bet lielākoties nodevās advokāta karjerai un darbībai RLB, ko vadīja līdz pat savai nāvei 1939. gadā.
Uzskata, ka biedrības saglabāšana un tālāka attīstība 20.–30. gados lielā mērā ir Krastkalna nopelns; viņa vadībā RLB piemērojās jaunajiem apstākļiem, kad biedrība kļuva ne tik daudz par latviskās kultūras saglabāšanas, cik inteliģences pulcēšanās vietu, sava veida klubu.
