1873. gada 11. martā 0
Ievads Pirms 140 gadiem, 1873. gada 11. martā (23. februārī pēc vecā stila), Skrīveru pagasta “Līču” saimnieka ģimenē piedzima nākamais Latvijas neatkarības cīņu varonis, pulkvedis Jorģis Zemitāns (1873 – 1928).
Militāro karjeru viņš sāka Krievijas armijā. Dzīves laikā Zemitānu godināja par “Ziemeļlatvijas armijas virspavēlnieku”, jo 1919. gadā viņš vadīja latviešu brigādes formēšanu Igaunijā. Zemitāna Ziemeļlatvijas brigāde piedalījās Cēsu kaujās, uzreiz nostājoties pret vācu landesvēru, kamēr, piemēram, Jānis Balodis svārstījās. Zemitāns 1919. gada 6. jūlijā pirmais iejāja no landesvēristiem atbrīvotajā Rīgā. Laikabiedri viņu raksturoja kā savdabi, intelektuāli ne sevišķi apdāvinātu, taču apķērīgu, raksturā stingru un labām organizatora spējām apveltītu, kas juku laikos karavadonim izrādījās īpaši svarīgi. Kāds dienesta biedrs jau pēc pulkveža nāves atcerējās: “Jorģis bija lāga dvēsele, latviskā lācība savienojās ar slāvisko dvēseles plašumu, visas lietas tas sauca īstā vārdā, necieta tenkas un intrigas.”
