Pirms 140 gadiem, 1873. gada 23. jūlijā, franču gleznotājs, viens no izcilākajiem Francijas 19. gadsimta māksliniekiem Gustavs Kurbē (1819 – 1877) slepus šķērsoja Šveices robežu, uz mūžu atstādams dzimteni.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Vienam no glezniecības reālisma virziena pamatlicējiem pēc četriem gadiem bija lemts nomirt svešumā dziļā nabadzībā no alkohola izraisītas aknu slimības. Kurbē bēgšanas iemesls bija līdzdalība 1871. gada Parīzes komūnas notikumos. Mākslinieks komūnā kādu laiku atbildēja par mākslas un muzeju lietām, bet pēc komunāru sakāves viņu apsūdzēja kā galveno vainīgo Parīzes Vandomas kolonnas sagraušanā. Kolonna 1806. gadā bija uzstādīta par godu Napoleona uzvarām, un Kurbē uzskatīja, ka tā iemieso karu un agresiju, turklāt ir bez mākslinieciskās vērtības, tādēļ pārceļama citur. Komūnas vadība turpretim lika kolonnu vienkārši nojaukt. Tiesa vēlāk konfiscēja Kurbē mantu un piesprieda viņam visu ar kolonnas atjaunošanu saistīto izdevumu atmaksāšanu. Mākslinieks, nespēdams to samaksāt, bēga uz Šveici.