Pirms 130 gadiem, 1886. gada 11. martā, Berežanos, toreiz Austroungārijas, tagad Ukrainas teritorijā, virsnieka ģimenē piedzima nākamais Polijas politiķis, augsta ranga armijas virsnieks un maršals Edvards Ridzs-Smiglijs.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā

Lasīt citas ziņas

Edvardam Ridzam, ar pavārdu “Śmigły” jeb “Ātrais”, bija lieli nopelni Polijas valsts atjaunošanā un tās izcīnīšanā 1918. – 1920. gadā, taču viņš pieminams arī Latvijas sakarā, jo 1920. gada janvārī Latgales atbrīvošanas kaujās Ridzs-Smiglijs vadīja Latvijas un Polijas armiju operatīvās grupas apvienoto pavēlniecību cīņai pret lieliniekiem. Viņa štābs atradās Kalkūnes muižā. Operācijas “Ziema” gaitā lieliniekus padzina no Daugavpils, Rēzeknes un 1. februārī pie Zilupes tika sasniegta Latvijas etnogrāfiskā robeža. Par Latgales atbrīvošanu Ridzs-Smiglijs 1921. gadā saņēma Lāčplēša Kara ordeni. Tāpēc viņa vārds iekalts arī šī ordeņa kavalieriem veltītajā piemiņas telpā Brāļu kapos.