1888. gada 28. oktobrī. Dzimis Brīvības pieminekļa autors 0
Pirms 130 gadiem Mažeiķos būvstrādnieka ģimenē piedzima tēlnieks, Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs Kārlis Zāle, sākotnējā uzvārdā Zālīte.
Viņa veidotais Brīvības piemineklis un Brāļu kapi bija, ir un būs Latvijas valsts un nacionālās identitātes simboli. 20. – 30. gados Zāle veidojis veselu virkni vēl citu pieminekļu, tajā skaitā kapa pieminekli Andrejam Pumpuram. 30. gados viņa personība un darbi simbolizēja jaunās Latvijas valsts tēlnieku paaudzi, savu monumentālo darbu dēļ Zāle kļuva par leģendu vēl dzīves laikā.
Jāatzīmē, ka vispirms jaunais tēlnieks guva atzinību Krievijā, Kazaņā, kur laikā no 1908. līdz 1913. gadam ieguva mākslinieka izglītību. Pirms Pirmā pasaules kara Latvijā par jauno talantu bija dzirdējis vien retais.
Savdabīgi, ka viens no pirmajiem Zāles monumentālajiem darbiem 1912. gadā bija Kazaņas pilsētas valdes pasūtīta 10 m augsta alegorisku tēlu grupa par godu Krievijas Romanovu dinastijas trīssimtgadei, kā arī pirmā un pēdējā dinastijas caru Mihaila Romanova un Nikolaja II tēli pilnā augumā.
Latvijā Zāle atgriezās 1921. gadā “kā tukšinieks”. Pieprasījuma pēc monumentālās tēlniecības vēl nebija un drīz tēlnieks pārcēlās uz Berlīni, kur mākslas dzīve sita augstu vilni. Latvijā atgriezties viņu pamudināja 1922. gadā izsludinātais Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu metu konkurss.
Kā cilvēks Kārlis Zāle nav bijis viegla rakstura – no tēva mantojis lepnumu, pašpaļāvību, kaislīgu temperamentu un neatlaidību. Vienmēr eleganti ģērbts, kā tolaik teica, mēdzis arī “savu daļu ziedot Bakham”, proti, nodoties bohēmai.
