Mans draugs Hosams Abu Meri latviešu tautasdziesmas nav mācījies un pat nav savām acīm drukātā veidā skatījis. Izvēlējos vienu dainu, ko Hosamam publiski nosūtīt:
“Ņemat mani, ciema puiši,
Es bij’ liela adītāja:
Pa trīs gadi vienu zeķi
Kā līgot(i) nolīgoju”.
Trīs gadus sūri grūti strādādams, Hosams Abu Meri Ministru kabinetā apstiprinājis noteikumus par zāļu rezrevēm. Es ļoti labi atceros, ka vēstules par šādu rezervju nepieciešamību profesionālās organizācijas Hosamam Abu Meri iesniedza pirms trijiem gadiem, ministra darbā stājoties. Par rezervju nepieciešamību runāja gan tie, kas no kara baidās, gan tie, kas nebaidās. Hosams Abu Meri nekustināja ne pirkstu. Un te – nedēļu pēc vēlēšanām, proti – otrdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas paredz šo rezervju izveidi, uzturēšanu un piegādi iedzīvotājiem situācijās, kad ierastā zāļu apgāde ir būtiski traucēta.
Pats pricips – kritisko zāļu rezervju izveidei un uzturēšanai no 2026. līdz 2028. gadam ik gadu paredzēti trīs miljoni eiro no Aizsardzības ministrijas budžeta,– ir lielisks, ja vien tie trīs miljoni nebūtu gauži plāni. Kaut kā vidēji pusotra eiro gadā uz vienu Latvijas iedzīvotāju zālēm, kuras nemēdz būt tik ļoti lētas. Un tomēr – es vēlos uzslavēt savu draugu Hosamu Abu Meri, ka vismaz vienu darbiņu viņš pa šiem trijiem ministrēšanas gadiem ir paveicis.
Jaunā sistēma būs atbalsts cilvēkiem ar hroniskām slimībām, kuriem medikamenti jālieto regulāri un kuru veselība var pasliktināties, ja ārstēšana tiek pārtraukta. Rezerves paredzētas ambulatorai lietošanai, proti, cilvēkiem, kuri ārstējas mājās, nevis slimnīcā. Kritisko zāļu sarakstā iekļauti medikamenti 20 slimību grupām. To vidū ir pretsāpju un pretalerģijas līdzekļi, zāles diabēta, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, kā arī onkoloģijas medikamenti. Valsts apdraudējuma gadījumā zāļu rezervju sistēmu varēs aktivizēt un organizēt to piegādi dažādos Latvijas reģionos, ņemot vērā iedzīvotāju faktiskās vajadzības. Par rezervju pārvaldību un piegāžu koordinēšanu atbildēs Nacionālais veselības dienests, Valsts operatīvā medicīniskā komisija un zāļu lieltirgotavas. Šīs rezerves papildinās esošo rezervju sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot pacientiem, kam zāles nepieciešamas ikdienā. Vienlaikus hroniski pacienti joprojām tiek aicināti mājās uzturēt viena mēneša ikdienā nepieciešamo medikamentu krājumu, lai būtu gatavi neparedzētām situācijām.
Visā šajā stāstā es nākotnes vīzijā labi saskatu čakli rosamies Nacionālo veselības dienestu un zāļu lieltirgotavas. Valsts operatīvā medicīniskā komisija un Veselības ministrijas Krīzes vadības nodaļa lielā mērā ir atbildīgas par to, ka šis dokuments “kā līgot nolīgoja” trijos gados.



