Pirms 120 gadiem, 1893. gada 6. augustā, kuģošanai tika atklāts Korintas kanāls. Tā izciršana klintīs prasīja 12 gadus. Pēc skata iespaidīgais kanāls, kas pāri Korintas zemes šaurumam savieno Korintas un Saronikas līci, ir tikai 6,346 km garš, toties ļauj kuģiem ietaupīt ap 400 km apkārtceļu ap Peloponēsas pussalu.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Par šo būvi sapņoja jau Senās Romas imperators Nērons, taču viņam to neizdevās īstenot. Tehniski to nebija viegli paveikt arī ungāru inženieriem Belam Geršteram un Ištvānam Tiram, jo dažviet nācās iegrauzties 84 m dziļi klintī. Kanāls atgādina šauru aizu. Pie jūras līmeņa 8 metru dziļais ūdensceļš ir 24,6 m plats, bet uz augšu paplatinās. Zemūdens daļā kanāla platums sašaurinās līdz 21 m. Uzbūvēšanas brīdī Korintas kanāla nozīme kuģniecībā bija milzīga, taču mūsdienās to izbrauc lielākoties tikai tūristu kuģi, jo preču kuģi kļuvuši krietni lielāki un kuģu līnijas vairs ne­stiepjas tik cieši gar krastu.