Pirms 120 gadiem, 1895. gada 30. oktobrī, Lagovā (toreiz Vācijā, mūsdienās Polijā) augstskolas rektora ģimenē piedzima patologs un bakteriologs Gerhards Johanness Pauls Domaks.

Lasītākie

Ārsti brīdina: iecienītos un par veselīgiem uzskatītos produktos ir viela, kas var veicināt resnās zarnas vēzi. Kuri tie ir?

“Ne pirksts nav pakustināts.” Vēsturiskā restorāna “Sēnīte” atjaunošanai vāc līdzekļus, bet sabiedrība to vērtē ļoti pretrunīgi

TV24

“Ellē ir viens katls, kuru neapsargā – tur vārās latvieši!” Kāpēc Latvijā ir tā, kā ir, skaidro Zatlers

Lasīt citas ziņas

Viņa nopelns ir pirmās plaši pieejamās antibiotikas – prontozila – terapeitisko īpašību atklāšana 1935. gadā un sagatavošana ražošanā uzņēmumā “IG Farben”, kuras laboratorijā zinātnieks strādāja. “Prontosil”, saukts arī par “sarkano streptocīdu”, ātri ieviesās apritē, un Domakam par nopelniem 1939. gadā tika piešķirta Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā. Tomēr Hitlera režīms 1937. gadā bija aizliedzis valsts vāciešiem pieņemt šo balvu. To zinātnieks saņēma tikai pēc kara, 1947. gadā, taču bez paredzētās naudas summas, jo noteikumi paredzēja, ka savlaicīgas neizņemšanas gadījumā tā atgriežas fondā. Gerhards Domaks farmaceitisko nopelnu dēļ dzīves laikā kļuva par daudzu Vācijas, kā arī Itālijas un Argentīnas pilsētu goda pilsoni.