Pirms 120 gadiem latviešu izceļotāju ģimenē Minskā piedzima viena no iecienītākajām pirmskara PSRS dziedonēm Irma Jaunzeme. Viņas aizraušanās un popularitātes avots bija pasaules tautu tautasdziesmu vākšana un izpildīšana. Ļoti talantīgajai māksliniecei – mecosoprānam diemžēl piekrita arī negatīva loma Latvijas padomiskošanā. Viņa piederēja tām inteliģences aprindu personībām, kuras atpazina arī “buržuāziskajā” Latvijā un kuras staļiniskā PSRS Baltijas valstu okupācijas gaitā 1940. gada vasarā izmantoja saviem mērķiem. Tieši Irma Jaunzeme 1940. gada 21. jūlijā stāvēja līdzās Staļina pilnvarotajam Latvijas okupācijas lietās Andrejam Višinskim uz PSRS sūtniecības balkona un skanīgā balsī tulkoja pūlim viņa sacīto apsveikuma runu par Latvijas “uzņemšanu” Padomju Savienībā. Pirms 30. gadu beigu “Lielā terora” Jaunzeme bija aktīvi darbojusies latviešu sabiedrībā Maskavā un 1929. gadā koncertēja arī Nacionālajā operā Rīgā, kur viņu uzņēma ar lielu sajūsmu. Iespējams, arī viņu būtu ķēris tāds pats liktenis kā daudzus PSRS latviešus 1937./1938. gadā, tomēr acīmredzot čekistiem attiecībā uz Jaunzemi kā populāru personību jau tobrīd bija tālejošāki plāni. Tajā pašā laikā Irmas māsa Flora, pēc izsaukšanas 1940. gada beigās uz Ļeņingradas čeku, nākamajā dienā pakārās, jo nojauta tālāko. Bet Irmu Jaunzemi Otrā pasaules kara laikā vēl iekļāva frontes aģitbrigādēs. Pēc kara dziedātāja turpināja dzīvot Maskavā, kur arī nomira.