Pirms 110 gadiem, 1905. gada 31. jūlijā, Horna dārzā starp Majoriem un Dubultiem notika vēsturē pirmais latviešu simfoniskās mūzikas koncerts.

Lasītākie

Veselam

11 lietas, ko ievērot ikdienā, lai par 50% samazinātu risku saslimt ar vēzi

“Buferzona gandrīz visai Ukrainai” – Medvedevs paziņo to, ko pat Putins līdz šim noklusēja

“Tos nevar nepamanīt!” Krievijas televīzija ziņo, ka helikopters, kurā atradies Putins, nonācis Ukrainas dronu uzbrukuma epicentrā

Lasīt citas ziņas

To sarīkoja profesors Juris Jurjāns. Koncertā atskaņoja tikai latviešu mūziķu darbus. Par muzikālo pavadījumu rūpējās Karla Pancnera vadītais Brēmenes filharmonijas orķestris, kurš vasaras sezonās kopš 1903. gada Jūrmalā koncertēja regulāri. Pašiem latviešiem profesionālu simfonisko mūziķu vēl trūka. Bet klausītāji uz pasākumu sabrauca no visiem Latvijas nostūriem, tā ka koncertdārzs bijis stāvgrūdām pilns. Laikabiedri apgalvoja, ka orķestranti līdz skatuvei spējuši tikt, tikai pārkāpjot pāri dārza žogam, – citādi tas nav bijis iespējams. “Dievs, svētī Latviju” publika pieprasīja nospēlēt atkārtoti un skaņdarba laikā cēlās kājās. Bija prasība nospēlēt arī impērijas himnu “Dievs, sargi ķeizaru”, taču vācu mūziķi to nevarēja izpildīt – nebija nošu.