Pirms 110 gadiem, 1905. gada 31. jūlijā, Horna dārzā starp Majoriem un Dubultiem notika vēsturē pirmais latviešu simfoniskās mūzikas koncerts.

Lasītākie

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Lasīt citas ziņas

To sarīkoja profesors Juris Jurjāns. Koncertā atskaņoja tikai latviešu mūziķu darbus. Par muzikālo pavadījumu rūpējās Karla Pancnera vadītais Brēmenes filharmonijas orķestris, kurš vasaras sezonās kopš 1903. gada Jūrmalā koncertēja regulāri. Pašiem latviešiem profesionālu simfonisko mūziķu vēl trūka. Bet klausītāji uz pasākumu sabrauca no visiem Latvijas nostūriem, tā ka koncertdārzs bijis stāvgrūdām pilns. Laikabiedri apgalvoja, ka orķestranti līdz skatuvei spējuši tikt, tikai pārkāpjot pāri dārza žogam, – citādi tas nav bijis iespējams. “Dievs, svētī Latviju” publika pieprasīja nospēlēt atkārtoti un skaņdarba laikā cēlās kājās. Bija prasība nospēlēt arī impērijas himnu “Dievs, sargi ķeizaru”, taču vācu mūziķi to nevarēja izpildīt – nebija nošu.