Pirms 110 gadiem, 1906. gada 8. aprīlī (26. martā pēc vecā stila), Latgalē notika Latvijas teritorijā pirmās parlamenta vēlēšanas, precīzāk – Krievijas I Valsts domes vēlēšanas Vitebskas guberņā, kurā ietilpa arī Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķis.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Eksperti brīdina par jaunas katastrofas tuvošanos: 90 procenti cilvēces var iet bojā

Lasīt citas ziņas

Tās bija pirmās tautas pārstāvniecības orgāna vēlēšanas visā Krievijas vēsturē un notika vienlaikus 28 impērijas guberņās, bet ne Vidzemē un Kurzemē, kur svarīgo pasākumu noturēja 20. aprīlī. Kavēšanās skaidrojama ar 1905. gada revolūcijas notikumiem un ārkārtas stāvokli, kas atstāja īpašu iespaidu uz situāciju Vidzemē un Kurzemē. Tā laika vēlēšanu sistēma bija sarežģīta, un process aizsākās jau pāris mēnešus iepriekš. Vispirms vajadzēja izvirzīt pilnvarniekus; no to vidus – balsotājus, un tikai tie ievēlēja domniekus, kam jāpārstāv guberņa Sanktpēterburgas Taurijas pilī. No sešiem Vitebskas guberņā ievēlētajiem latvietis bija tikai viens – katoļu garīdznieks, Rēzeknes dekāns Francis Trasuns. Vēlāk no pārējās Latvijas ievēlēja arī 
J. Čaksti, F. Grosvaldu, J. Kreicbergu, A. Bremeru, K. Ozoliņu.