Pirms 110 gadiem aktiera ģimenē Kijevā piedzima viens no ievērojamākajiem padomju laika bērnu pasaku grāmatu autoriem Nikolajs Nosovs (1908 – 1976). Viņa triloģija par Nezinīša gaitām – “Nezinīša un viņa draugu piedzīvojumi” (1954), “Nezinītis Saules pilsētā” (1958), “Nezinītis uz Mēness” (1965) Latvijas PSR gados tika tulkotas arī latviešu valodā un būs labi zināmas tolaik augušajiem. Nosovs, atbilstoši laikmeta prasībām, mācēja radīt reizē aizraujošus stāstus bērniem un tajā pašā laikā iepīt tajos to, ko vēlējās režīms – ideoloģijai atbilstošu politisko satīru par “pūstošajiem”, kapitālistiskajiem Rietumiem un tā netikumiem, kā arī vīziju, kādai būtu jābūt dzīvei tolaik gaidītajā komunismā un kādām rakstura īpašībām jāpiemīt komunisma cēlājiem. Jāšaubās, vai kāds no mazajiem lasītājiem tolaik spēja uztvert šos politiskos zemtekstus, taču grāmatas bija saistošas. Tajā pašā laikā Nosova varoņu misija bija rādīt audzinošu piemēru – bērniem, gluži kā knēveļiem no Ziedu pilsētas, bija jācenšas būt godīgiem, biedriskiem, kolektīvu cienošiem, strādīgiem, izdomas bagātiem, kamēr skaudība, alkatība, rupjība, kas gan triloģijā pārsvarā piemita “kapitālistiem”, bija nosodāma. Interesanti, ka ideju par slavenā Nezinīša un knēveļu tēliem Nosovs patapināja no cara laika Krievijas bērnu grāmatu autores Annas Hvolsones darbiem. Hvolsone pēc lielinieku apvērsuma dzīvoja emigrācijā, un viņas grāmatas PSRS no jauna vairs netika izdotas. Savukārt Hvolsone 19. gadsimta beigās bija adaptējusi krievu lasītājiem kanādiešu dzejnieka un grāmatu ilustratora Palmera Koksa bērnu komiksu grāmatas, kurās rosījās ķipari – “brauniji”. Starp viņiem tad arī pirmo reizi pamanāms personāžs, vārdā Nezinītis.