1908. gada 30. jūnijā. Tunguskas meteorīta noslēpums joprojām neatklāts 2
Pirms 110 gadiem Podkamennajas Tunguskas upes apkaimi Sibīrijā agrā rītā piemeklēja nezināmas izcelsmes kosmiska parādība – meteorīts, komēta, enerģijas lādiņš vai kas cits, kas ar milzīgu eksploziju ietriecās zemē vai eksplodēja virs tās.
“Tunguskas fenomens” ir lielākais zināmais kāda Visuma objekta sadursmes gadījums ar Zemi. Lai kas tas arī nebūtu, tā izdalītā sprādziena enerģija līdzinājās 10 megatonnām, kas bija pietiekami, lai taigā apsvilinātu un izgāztu kokus 30 km rādiusā, 2150 kvadrātkilometru platībā.
Zinātnieki joprojām lauza galvas par tā sauktā “Tunguskas meteorīta” dabu. Saulei līdzīgo uguns bumbu debesīs un tās izraisīto dārdoņu ļaudis manīja 800 km attālumā.
Liecinieki stāstīja par spēcīgo, sakarsētā vēja triecienvilni, par eglēm un priedēm, kas aizdegušās no pēkšņā karstuma, par zemestrīcei līdzīgo efektu (seismisko triecienu reģistrēja arī Rietumeiropā).
Tomēr zinātniekus mulsina tas, ka iespējamajā meteora krišanas epicentrā neparādījās nekāds krāteris. Mūsdienās izplatītāka ir teorija, ka tas bijis meteorīts vai asteroīds, kas eksplodējis 6,5 kilometru augstumā virs zemes.
