1908. gada 9. jūnijā. Tallinā tiekas cars ar karali 1
Pirms 110 gadiem Rēvelē (Tallinā) ieradās Lielbritānijas karalis Eduards VII – tā bija vēsturiski pirmā britu monarha ierašanās Krievijas impērijā un, protams, tagadējo Baltijas valstu teritorijā.
Karalis atbrauca karaliskajā jahtā “Victoria and Albert” kreiseru “Minothaur” un “Achilles” pavadībā un Rēvelē uzturējās divas dienas. Vizīte tika plānota jau 1906. gadā, taču toreiz to atcēla, jo Krievijas un Lielbritānijas attiecības 20. gadsimta sākumā bija visai saspīlētas.
Arī šoreiz Eduards VII ieradās Krievijā par spīti britu leiboristu lūgumam nesatikties ar caru Nikolaju II, kam Eiropā bija antidemokrātiska un despotiska valdnieka slava. Prese dzīvi interesējās par “viņu gaišību” sarunām, taču informācija bija skopa.
Centrālais notikums skaitījās Nikolaja II rīkotais goda mielasts cara jahtas “Standart” kopkajītē Rēveles reidā. Tajā laikā notika koncerts, ko sniedza kori un mūziķi, kas bija izvietojušies trīs tvaikoņos līdzās imperatora jahtai.
Karaliskās personas iznāca uz klāja to noklausīties. No ceturtā tvaikoņa notiekošo tikmēr vēroja ap 30 preses pārstāvju. Jāpiebilst, ka Lielbritānijas konsuls Rīgā Arturs Vudhauss Rīgas britu kopienas vārdā pirms tam bija nosūtījis uz Rēveli karalim apsveikuma telegrammu.
Politiski tikšanās Rēvelē būtībā bija vērsta pret Vāciju, ko abas valstis uzlūkoja kā potenciālo ienaidnieku. Uzskata, ka Eduarda VII vizīte veicināja Lielbritānijas, Francijas un Krievijas militārās savienības jeb antantes izveidošanos pirms Pirmā pasaules kara.
