Pirms 110 gadiem Jemenas imams Jahija Hamidadīns oficiāli pieteica karu Osmaņu impērijai 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem Jemenas imams Jahija Hamidadīns oficiāli pieteica karu Osmaņu impērijai (Turcijai), kas tobrīd valdīja pār Tuvo Austrumu reģionu, Arābijas pussalu, Lībiju ieskaitot, un nomināli arī pār britu ietekmes zonā tobrīd nonākušo Ēģipti.
Sacelšanās jau pirms tam bija notikušas Sīrijā un Saūda Arābijas teritorijā, un tāpat Jemenas imams pret turku kundzību karoja ne pirmo gadu, taču šo notikumu uzskata par atskaites punktu, ja runā par arābu atbrīvošanos no Osmaņu impērijas un patstāvīgas arābu pasaules izveidošanos 20. gadsimtā.
Arābu nacionālisms kā idejiska kustība radās 19./20. gadsimta mijā, reaģējot gan uz nacionālu valstu veidošanās procesiem Eiropā, gan arī Osmaņu impērijas augošo vājumu, kura sekas cita starpā bija pašu turku nacionālisma aktivizēšanās.
Panarābisti uzskatīja, ka veidojama vienota, patstāvīga Arābijas valsts, tomēr realitātē viss izvērtās krietni savādāk. Katra Turcijas kontrolētā arābu province par savu patstāvību 20. gadsimta sākumā cīnījās pati.
Imama Jahijas karš ar turkiem noslēdzās jau tā paša 1911. gada vasarā, turklāt turki tajā zaudēja ap 10 tūkstošus vīru, bet Jemenas kalnainā ziemeļdaļa ieguva plašu autonomiju, kamēr dienvidi palika turkiem.
Plašākā mērogā arābu zemes savu patstāvību izkaroja Pirmā pasaules kara gados, tā sauktajā Arābu revolūcijā 1916.–1918. gadā, cīnoties pret turkiem ar Anglijas un Francijas palīdzību.
Tiesa, sākotnēji tas lielākoties nebija valstiskums, bet paplašināta autonomija abu minēto Eiropas lielvaru paspārnē.
